Dzīves un darba apstākļi: Latvija

Latvijā izmantotākie darba atrašanas veidi ir personīgo kontaktu izmantošana, darba piedāvājumi laikrakstos, radio, darbā iekārtošanas institūcijas, personāla atlases firmas un internets, kas darba meklēšanas iespējas padara ļoti plašas.

Jums jāņem vērā, ka, lai veiksmīgi atrastu darbu Latvijā, Jums ir nepieciešamas atbilstošas latviešu valodas zināšanas. Latvijā latviešu valoda ir valsts valoda un tā tiek lietota valsts institūcijās, kā arī vairumā darba vietu. Noderīgas darba meklēšanā var būt arī krievu un atsevišķos gadījumos angļu, vācu vai skandināvu valodas zināšanas.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)

NVA ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā. NVA sniedz pakalpojumus, konsultācijas un palīdzību fiziskām un juridiskām personām bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām.

Informācija par NVA reģistrētajām brīvajām darba vietām (tikai latviešu valodā) ir pieejama NVA mājas lapas: www.nva.gov.lv sadaļā – „CV un vakanču portāls” (CV and vacancies portal). Šajā sadaļā ir iespējams arī ievietot savu CV darba meklēšanai Latvijā.

Ja Jūs meklējat darbu un vēlaties saņemt palīdzību darba meklēšanā, mācīties pārkvalifikācijas kursos vai piedalīties citos NVA aktīvajos nodarbinātības pasākumos, vai arī vēlaties pieteikties bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, tad jums jāreģistrējas NVA un jāiegūst bezdarbnieka statuss. NVA darbinieki Jūs konsultēs par brīvajām darba vietām, kā arī par bezdarbnieku un darba meklētāju tiesībām un pienākumiem, profesionālās piemērotības jautājumiem, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēli.

Plašāka informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem - Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā: www.nva.gov.lv .

EURES – Eiropas valstu Nodarbinātības dienestu tīkls (EURopean Employment Services)

EURES portālā www.eures.europa.eu pieejama plaša informācija par dzīves apstākļiem un darba iespējām ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Individuālas bezmaksas konsultācijas iespējams saņemt pie NVA EURES konsultantiem. Informācija par EURES Latvijā pieejama NVA mājas lapā: www.nva.gov.lv/eures (latviešu un angļu valodā).

Darbā iekārtošanas biroji

Darbiekārtošanas pakalpojumus (konsultēšana darbiekārtošanas jautājumos, informēšana par brīvajām darba vietām, iekārtošana darbā vai citi nodarbinātību veicinoši pakalpojumi) ir tiesīgs sniegt komersants, kas ir saņēmis Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai. Informācija par privātajiem licencētiem darbā iekārtošanas birojiem darbam Latvijā un ārzemēs ir pieejama Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapas sadaļā „Licencētās darbiekārtošanas firmas” (Licensed private employment agencies).

Ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem atļauts nodarboties komersantiem, kuriem Satiksmes ministrija ir izsniegusi attiecīgu licenci. Ar Satiksmes ministrijas licencēto komersantu sarakstu ir iespējams iepazīties Latvijas Jūras administrācijas mājas lapā sadaļā « Jūrnieku reģistrs - Kuģu apkalpes komplektēšana. »  www.lja.lv

Uzņēmējdarbības uzsākšana

Kļūstiet par pašnodarbināto personu vai dibiniet savu uzņēmumu. Informāciju par nepieciešamajiem soļiem uzņēmējdarbības uzsākšanai iespējams saņemt Valsts ieņēmumu dienestā www.vid.gov.lv vai Uzņēmuma Reģistrā www.ur.gov.lv , kā arī Eiropas Komisijas mājas lapā „Tava Eiropa - Uzņēmumiem” www.ec.europa.eu.

Saites:

Pieteikšanās darbā

Lai pieteiktos darbā, Latvijas darba devēji parasti aicina kandidātus sūtīt savus CV uz darba devēja e-pastu vai zvanīt darba devējam. Darba devēji parasti vēlas saņemt pieteikumus no kandidātiem, kuri atbilst visām darba sludinājumā noteiktajām prasībām. CV jānorāda kandidāta darba pieredze, kvalifikācijas un prasmes, īpaši izceļot tās prasmes un pieredzi, kuras ir atbilstošas konkrētajam darbam.

Sastādot CV, noteikti jāpievērš uzmanība informācijas precizitātei, lietojamai valodai un stilam, kā arī noformējumam.

Galvenais, kas jāņem vērā - svarīgākajai informācijai jābūt viegli pamanāmai. CV apjomam nevajadzētu pārsniegt 2 lapas.

Sūtot CV parasti jāpievieno motivācijas vai pavadvēstuli, īpaši pretendējot uz augstāka līmeņa darba piedāvājumiem. Pavadvēstule ir ļoti svarīga, tai jābūt ticamai un pārliecinošai. Darba devēji meklē kandidātus, kuri izprot viņu biznesu, uzdevumus un tirgu. Krāpšanās attiecībā uz darba pieredzi vai cita nepareiza informācija nav pieņemama.

Tas, vai iekļaut fotogrāfiju savā CV, ir jūsu ziņā. Daži darba devēji lūdz fotogrāfiju, jo īpaši amatiem, kur darbs ir saistīts ar klientu apkalpošanu.

Ja piesakāties uz sezonālu vai mazkvalificētu darbu, tad to parasti var izdarīt arī pa tālruni.

Darba intervija

Intervijas un testi, lai noskaidrotu psiholoģiskās un rakstura iezīmes vai praktiskās iemaņas, parasti tiek izmantoti visos uzņēmumos. Darba devēji pievērš uzmanību ne tikai profesionālajiem aspektiem, bet arī personības iezīmēm. Ļoti svarīgi ir izrādīt motivāciju, spēju un gatavību darbam. Jābūt godīgam un jāpaskaidro, ko varat uzlabot un kā. Jāparāda, ka patiešām vēlaties strādāt šajā uzņēmumā.

Mazākos uzņēmumos darba interviju vada uzņēmuma vadītājs vai tiešais priekšnieks. Lielākos uzņēmumos parasti piedalās vairāki intervētāji, tostarp uzņēmuma vai konkrētās nodaļas vadītājs un personāla speciālists.

Darba devējs sagaida, ka jūs uz interviju ierodaties laikā. Tas parāda jūsu precizitāti un atbildības izjūtu.

Ģērbšanās stila noteikumi ir atkarīgi no darba jomas un no konkrētā amata. Svarīgi, lai Jūs izskatītos kārtīgs un sakopts. Ja darba devējs ir banka vai valsts iestāde, vai arī, ja piesakāties darbā birojā, jūsu ģērbšanās stilam ir jābūt lietišķam.

Ierodoties uz darba interviju, rokasspiediens ir pieņemams sasveicinoties, bet atcerieties, ka jāpagaida, lai roku pirmais pasniegtu darba devējs.

Intervijas Latvijā parasti ir formālas. Tiek pieņemts, ka kandidāts ir sagatavojies intervijai un pārzina uzņēmumu un amatu. Kandidātiem ir atļauts uzdot jautājumus par darbu un pienākumiem, uz kuriem viņi vēl nav saņēmuši atbildes.

Darba devējs intervijas laikā nedrīkst uzdot diskriminējošus jautājumus par kandidāta vecumu, ģimenes stāvokli, personīgo informāciju (augumu, svaru utt.). Latvijā, pieņemot darbā, ir aizliegta diskriminācija saistībā ar rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, vecumu, dzimumorientāciju, dzimumu, sociālo izcelsmi, valodu, politiskajiem uzskatiem utt.

Darba devējs parasti paziņo pieteikuma procedūras rezultātus 2 nedēļu laikā pēc intervijas, taču daži uzņēmumi var jūs vispār neinformēt par rezultātu. Ja nesaņemat atbildi noteiktajā laikā, varat piezvanīt un pajautāt iznākumu.

Darba līguma slēgšana

Pirms darba līguma parakstīšanas darbiniekam un darba devējam jāapspriež darba nosacījumi: atalgojums, algas izmaksas biežums, darba laiks un virsstundas, pārbaudes laiks, papildu priekšrocības un citi temati. Atcerieties, ka Latvijā darba līgums ir slēdzams rakstveidā. Algu Latvijā parasti izmaksā divreiz mēnesī.

Saites:

Definīcija

Latvijā nepastāv formāla “prakses” definīcija. Praksi, kas ir daļa no profesionālās izglītības, definē kā “profesionālās izglītības programmas praktisko daļu”. Prakse, kas nav šādas izglītības programmas sastāvdaļa, likuma izpratnē neatšķiras no parastām darba tiesiskām attiecībām.

Iespēja iziet praksi ārvalstīs ir pieejama vairākās augstākās izglītības iestādēs kā daļa no ERASMUS+ programmas.

Apmācība ir arī pieejama kā neformāla izglītība vai profesionālās izaugsmes kursi. Tos nodrošina profesionālās izglītības iestādes, universitātes izglītības turpināšanas departamenti un to vietējie/tālmācības mācīšanās centri, tirdzniecības kameras, pieaugušo izglītības centri, apvienības un privātie pakalpojumu sniedzēji.

Atbilstība

Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā vairākus atbalsta pasākumus, ko finansē Eiropas Sociālais fonds un ar kuriem nodrošina praktisku bezmaksas apmācību bezdarbniekiem: a) profesionālās kvalifikācijas iegūšanas kursi; c) subsidēta apmācība darbavietā.

Pamatojoties uz noteikumiem un nosacījumiem par personu brīvu pārvietošanos ES/EEZ, pilsoņi no EEZ, kuri ir reģistrējuši savu dzīvesvietu migrācijas birojā un saņēmuši personas kodu, var saņemt izglītību Latvijā un piedalīties prakses iziešanā izglītības programmu ietvaros.

EEZ pilsoņi var arī reģistrēties kā bezdarbnieki un pieteikties uz atbalsta pasākumiem, ko nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra, tostarp uz profesionālo apmācību.

Kritēriji attiecībā uz tiesībām pieteikties uz apmācību kā daļu no privātas neformālas izglītības var būt atšķirīgi, pamatojoties uz nosacījumiem, kādus paredzējis izglītības pakalpojumu sniedzējs.

Praksē EEZ pilsoņiem vairākumā gadījumu būs nepieciešamas atbilstošas latviešu valodas zināšanas, lai veiksmīgi realizētu apmācību.

Īstenošana

Ar likumu ir noteikts, ka prakse ir aroda/profesionālās izglītības daļa pamatizglītības, vidusskolas izglītības un augstākās izglītības līmenī. Iespēja iziet praksi akadēmisko studiju laikā ir atkarīga no konkrētās studiju programmas. Prakses vietu nodrošina vai nu pati izglītības iestāde, vai kopā ar partneri — valsts vai privātu uzņēmumu, organizāciju vai iestādi. Alternatīvi studenti paši pēc savas izvēles var sarunāt vietu, ja viņu izvēlētajā prakses vietā var piedāvāt apmācību, kas aprakstīta studiju programmā. Visos gadījumos praktizēšanās organizēšanu regulē ar likumu un katras izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem. Ja students praksi iziet ārpus izglītības iestādes, ir jāparaksta trīspusējs līgums. Atalgojums var būt kā daļa no vienošanās, bet uzņēmumam/organizācijai tas nav obligāti.

Stažēšanās ārpus fromālām mācību programmām Latvijā tiek pielīdzināta parastām darba tiesiskajām attiecībām, kuras regulē Darba likums.

Dzīves un darba apstākļi

Valdība regulē tās profesijas, kurās praktikantiem ir jābūt apdrošinātiem pret nelaimes gadījumiem apmācības periodā. Darba devējam nav pienākuma praktikantam maksāt, bet, ja vienojas par samaksu, ir jāsagatavo rakstisks līgums.

Erasmus+ praktikanti saņem stipendiju, lai segtu ceļa un dzīvošanas izdevumus.

Kur atrast iespējas

Galvenā datubāze par prakses piedāvājumiem Latvijā ir tīmekļa vietne www.prakse.lv.

Plašākai informācijai par prakses iespējām kandidāti var sazināties ar:

• EURES — euresnva [dot] gov [dot] lv (eures[at]nva[dot]gov[dot]lv) par valsts nodarbinātības dienesta sniegtajiem informācijas avotiem un pasākumiem;
• Valsts izglītības attīstības aģentūru — www.viaa.gov.lv;
• Latvijas Darba devēju konfederāciju —www.lddk.lv.

Izglītības iestādes, kas nodrošina prakses:

• www.nva.gov.lv, par bezdarbnieku profesionālo apmācību.

Finansējums un atbalsts

• Erasmus+ Latvijā — www.viaa.gov.lv, www.jaunatne.gov.lv (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra) vai augstākās izglītības iestādes, kas piedalās programmā.

Kur reklamēt iespējas

Prakses/internatūras piedāvājumus var publicēt vietnē www.prakse.lv, kas ir specializēta šāda veida sludinājumiem, kā arī vairākos privātos darba piedāvājumu portālos. Daudzi darba devēji publicē savus piedāvājumus savās tīmekļa vietnēs vai sociālo plašsaziņas tīklu platformās. Studenti bieži paši aktīvi meklē uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kas nodrošina apmācību. Darba devēji var vērsties macību iestādēs, lai veidotu sadarbību, piedāvājot prakses iespējas studentiem.

Finansējums un atbalsts

• Latvijas Darba devēju konfederācija — www.lddk.lv
• Vairāk par Erasmus+ Latvijā — www.viaa.gov.lv, www.jaunatne.gov.lv (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra) vai augstākās izglītības iestādes, kas piedalās programmā.

Tiesiskais regulējums

Latvijā amata māceklis ir persona, kas nolūkā apgūt amatu iestājusies amatniecības uzņēmumā vai mācību iestādē un ir noslēgusi apmācības līgumu.

Par amata mācekļiem var kļūt jaunieši, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Amatapmācība notiek saskaņā ar amatizglītības, amatapmācības un pārbaudes programmām.

Mācekļa apmācība notiek, pamatojoties uz tipveida līgumu, kuru māceklis slēdz ar skolu vai amata meistaru. Tipveida līgumu izstrādā un apstiprina Izglītības ministrija.

• Latvijā māceklību regulē likums “Par amatniecību” http://likumi.lv/doc.php?id=63052.

Shēmu apraksts

Māceklību īsteno atsevišķi no programmām citās izglītības nozarēs, un tā nav iekļauta izglītības programmu klasifikācijā (nav attiecīga ISCED (“Starptautiskā izglītības standarta klasifikācijas”) līmeņa). Tikai likumā “Par amatniecību” ir paredzētas normas māceklībai un procedūras amatnieka kvalifikācijas piešķiršanai.

Ar māceklības kvalifikācijām nepiešķir piekļuvi reglamentētām profesijām vai formālai izglītības sistēmai. Pašreiz nepastāv reintegrācijas mehānismi izglītībā tiem, kuri ir pārtraukuši māceklību pirms programmas pabeigšanas. Māceklības programmā ir ietverti studiju periodi, kam seko amata zeļļa un amata meistara eksāmeni, ko organizē Amatniecības kamera. Kamera ir parakstījusi sadarbības līgumus ar vairākām arodskolām, kurās pasniedz teorētiskās zināšanas. Tādējādi māceklības programmās ir ietverta mācīšanās skolas vidē un uzņēmuma vidē. Proporcija starp skolas vidē un uzņēmuma vidē balstītu apmācību nav noteikta. Kamera uzrauga apmācību un savā datubāzē reģistrē amatniekus, amata zeļļus un mācekļus, amatniecības uzņēmumus un amata meistarus. Tā arī izsniedz licences, kas dod tiesības cilvēkam apmācīt mācekļus, tiesības, kas amatniekiem ir pēc noklusējuma.

Jauniešus uzņem māceklības programmās neatkarīgi no viņu iepriekšējās izglītības, bet ne agrāk kā tajā gadā, kad viņiem paliek 16 gadi (ja vien viņiem nav atļaujas no vecāka vai aizbildņa). Personas var kļūt par mācekļiem, ja tās atrod mācīšanas meistaru. Mācekļiem ir jāapmeklē izglītības kurss par amatniecības vēsturi, ko nodrošina kamera. Attiecīga profesionālā apvienība izstrādā māceklības programmas , bet Amatniecības kameras padome tās apstiprina. Programmas ilgumu nosaka amatniecības apvienības, kas vidēji ir trīs gadi. Sākot no otrā māceklības gada, mācekļi bieži vien saņem atlīdzību, ko maksā amata meistars vai uzņēmums.

Amata zeļļa vai meistara kvalifikāciju var iegūt, izejot māceklību. Lai iegūtu amatniecības zeļļa vai meistara kvalifikāciju, kandidātiem ir jābūt nozares vai reģionālās amatniecības asociācijas kameras biedriem un jānoliek attiecīgie eksāmeni. Zeļļa kvalifikācija ietver teorētisko un praktisko (projekta prezentācijas) daļu. Lai piedalītos amatniecības meistara eksāmenā, zeļļu kandidātiem ir nepieciešama astoņu gadu darba pieredze šajā jomā.

Kamera amatniecības meistara kandidātiem piedāvā divu mēnešu teorētisku kursu. Amatniecības meistaru ar iepriekš iegūtu attiecīgo augstāko izglītību uzskata par akadēmiski izglītotu amata meistaru.

Latvijas Amatniecības kamera piešķir amatniecības kvalifikāciju, un Latvijas Amatniecības kameras diplomi tiek atzīti.

Lai nodrošinātu profesionālās izglītības plašāku atbilstību darba tirgus vajadzībām, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi jaunu māceklības veida shēmu -  “darba vidē balstītas mācības”.   Profesionālās izglītības likumā tiek nodrošināts tiesiskais pamats šai jaunajai pieejai — “darba vidē balstītas mācības” tiek noteiktas par vienu no profesionālās izglītības iegūšanas veidiem. Profesionālās izglītības iestādes šobrīd piedāvā jauno shēmu vairākās profesionālās izglītības programmās.

Atbilstība

Saskaņā ar Izglītības likumu (http://likumi.lv/doc.php?id=50759) Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim ir tiesības uz izglītību Latvijā.

Latvijā praksi ārvalstu studentiem pārsvarā nodrošina Eiropas Komisijas Erasmus+ programmas, tostarp “Mācību mobilitāte indivīdiem”, ietvaros. Studentiem ir jāpiesakās uz Erasmus+ stipendijām caur savu izglītības iestādi. Individuāli pieteikuma iesniedzēji nav tiesīgi pieteikties.

• http://viaa.gov.lv/eng/ec_educational_programs_and_in/erasmus_/erasmus_plus/
• http://www.studyinlatvia.lv/erasmus

Arodskolu studenti, neseni šīs skolas absolventi, mācekļi un studenti no visiem augstākās izglītības studiju līmeņiem — bakalaura, maģistra un doktora studijām, var pieteikties uz prakses mobilitāti indivīdiem. Iespējas profesionālās izglītības studentiem, praktikantiem un mācekļiem iegūt prakses vietu ārvalstīs, tostarp uzņēmumā vai citā darba vietā (piemēram, valsts organizācijā vai NVO), kā arī arodskolā ar darba vidē balstītas mācīšanās periodiem uzņēmumā. Iespējas augstākās izglītības studentiem mācīties ārvalstīs, tostarp studijas, arī maģistra līmenī, prakse uzņēmumos.

Studenti var piedalīties praksē, kas ļauj studentiem pavadīt laiku no 2 līdz 12 mēnešiem uzņēmumā vai organizācijā citā programmas dalībvalstī. Erasmus+ prakses mērķis ir sniegt vairāk un labākas iespējas, lai uzlabotu studentu prasmes un kompetences un piesaistītu labākos talantus no ārvalstīm. Apvienots studiju un prakses periods nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus viena studiju cikla laikā.

Dzīves un darba apstākļi

Attiecībā uz dalību māceklībā uz visiem attiecas vieni un tie paši noteikumi. Ārvalstu pilsoņiem papildu nosacījums ir valsts valodas zināšanas sarunvalodas līmenī.

Māceklības teorētisko daļu Latvijā māca tikai latviešu valodā. Lai spētu piedalīties shēmā, Eiropas pilsoņiem ir jāiemācās latviešu valoda.

Kur atrast iespējas

Kandidāti informāciju par māceklību un māceklības vietas var meklēt sekojošās vietnēs:

• Mācekļu prakses vietu piedāvājumi - https://www.prakse.lv/
• Latvijas Amatniecības kamera (LAK) — www.lak.lv
• Valsts izglītības attīstības aģentūra — Latvijas valsts aģentūra Erasmus+ skolas izglītības, pieaugušo izglītības, profesionālās izglītības un apmācības, kā arī augstākās izglītības jomā — http://viaa.gov.lv/eng/
• Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera — www.chamber.lv

Finansējums un atbalsts

Mācekļiem formāli nav paredzēta atlīdzība, taču amata meistars vai uzņēmums brīvprātīgā kārtā var izmaksāt māceklim atlīdzību vai kompensēt kādus izdevumus.

Kur reklamēt iespējas

Darba devēji var piedāvāt un reklamēt mācekļa vietas:https://www.prakse.lv/ , www.erasmusintern.org un izmantojot Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātās iespējas.

Finansējums un atbalsts

Lai saņemtu informāciju par māceklības atbalstu, darba devēji var sazināties ar Latvijas Amatniecības kameru (LAK) — www.lak.lv

Brīva preču aprite ir viens no Eiropas vienotā tirgus stūrakmeņiem.

Viens no ES līgumos ietvertajiem principiem ir valstu šķēršļu likvidēšana brīvai preču apritei ES ietvaros. Jau no tradicionālā protekcionisma sākumpunkta ES valstis ir pastāvīgi atcēlušas ierobežojumus, lai izveidotu “iekšēju” jeb vienotu tirgu. Šī apņemšanās izveidot Eiropas tirdzniecības zonu bez robežām ir aizvedusi līdz lielākas labklājības un jaunu darbavietu radīšanai un globāli nostiprinājusi ES kā pasaules tirdzniecības dalībnieci līdzās Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānai.

Neraugoties uz Eiropas apņemšanos nojaukt visus iekšējās tirdzniecības šķēršļus, ne visas ekonomikas nozares ir saskaņotas. Eiropas Savienība ir izlēmusi Eiropas līmenī regulēt nozares, kas var radīt lielāku risku Eiropas pilsoņiem, piemēram, farmācijas nozares produktus un būvizstrādājumus. Vairums izstrādājumu (kas uzskatāmi par “zemāka riska” produktiem) ir pakļauti tā dēvētajam savstarpējās atzīšanas principam, proti, būtībā katrs produkts, kas tiek likumīgi ražots vai pārdots kādā dalībvalstī, var tikt brīvi pārvietots un tirgots ES iekšējā tirgū.

Brīvas preču aprites ierobežojumi

ES līgums piešķir dalībvalstīm tiesības noteikt brīvas preču aprites ierobežojumus specifisku kopējo interešu (piemēram, vides aizsardzības, pilsoņu veselības vai sabiedriskās kārtības) gadījumos. Tas, piemēram, nozīmē to, ka tad, ja kāda dalībvalsts iestāde kāda produkta importu uzskata par potenciālu apdraudējumu sabiedrības veselībai, sabiedrības morālei vai sabiedriskajai kārtībai, tā var liegt vai ierobežot piekļuvi tās tirgum. Šādu produktu piemēri ir ģenētiski modificēta pārtika un atsevišķi enerģijas dzērieni.

Kaut arī parasti preču iegādei citā dalībvalstī nav ierobežojumu, ja vien tie ir paredzēti personiskai lietošanai, virkne Eiropas ierobežojumu attiecas uz specifiskām produktu kategorijām, piemēram, alkoholu un tabaku.

Kapitāla brīva aprite

Vēl viens būtisks iekšējā tirgus darbības nosacījums ir kapitāla brīva aprite. Tā ir viena no četrām pamatbrīvībām, ko garantē ES tiesību akti un kas veido Eiropas finanšu tirgu integrācijas pamatu. Tagad eiropieši savu naudu var pārvaldīt un ieguldīt jebkurā ES dalībvalstī.

Kapitāla tirgu liberalizācija ir iezīmējusi izšķirošu punktu ekonomiskās un monetārās integrācijas procesā Eiropas Savienībā. Tas bija pirmais solis mūsu Eiropas ekonomikas un monetārās savienības (EMS) un pašreizējās valūtas (Euro) izveidošanas virzienā.

Priekšrocības

Kapitāla brīvas aprites princips ne tikai palielina finanšu tirgu efektivitāti Eiropas Savienībā, bet arī sagādā virkni priekšrocību ES pilsoņiem. Fiziskas personas var veikt ļoti dažādas finanšu darbības ES bez lieliem ierobežojumiem. Piemēram, fiziskas personas ar dažiem ierobežojumiem var:

1. vienkārši atvērt bankas kontu,
2. iegādāties akcijas,
3. ieguldīt vai
4. iegādāties nekustamo īpašumu

citā dalībvalstī. ES uzņēmumi var ieguldīt citos Eiropas uzņēmumos, būt to īpašnieki vai tos pārvaldīt.

Izņēmumi

Daži šī principa ierobežojumi tiek piemēroti gan dalībvalstīs, gan arī trešajās valstīs. Tie galvenokārt ir saistīti ar nodokļiem, konsultatīvo uzraudzību, sabiedriskās kārtības apsvērumiem, naudas atmazgāšanu un finanšu sankcijām, kas ir saskaņotas ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros.

Eiropas Komisija turpina darbu pie finanšu pakalpojumu brīvā tirgus izveides pabeigšanas, ieviešot jaunas stratēģijas finanšu integrācijai, lai pilsoņiem un uzņēmumiem vēl vairāk atvieglotu viņu naudas pārvaldību ES ietvaros.

Ierodoties Latvijā, pirms pastāvīgās dzīvesvietas atrašanas Jūs varat īslaicīgi uzturēties viesnīcās vai hosteļos. Informāciju meklējiet: www.latvia.travel/lv/lapa/naksnosanas-vietas

Ja vēlaties noīrēt mājokli, tad, Jums ir jāmeklē sludinājumi presē, internetā (www.ss.com, www.reklama.lv/lv; https://inch.lv; www.city24.lv; ), nekustamo īpašumu aģentūrās (www.incity.lv; www.niss.lv; https://www.arcoreal.lv; www.kivi.lv; www.latio.lv; www.ober-haus.lv; www.rentinriga.lv). Portālā www.1188.lv sadaļā ’’Uzņēmumi”→”Nekustamie īpašumi,” ir 1188 meklēšanas datubāze, kurā ir atrodams saraksts ar nekustamo īpašumu aģentūrām visā Latvijā. Sociālo tīklu vietnēs arī ir atrodami dažādi sludinājumi, tostarp par mājokļa izīrēšanu, pārdošanu u.c.

Varat vērsties arī vietējā pašvaldībā, lai uzzinātu par pašvaldības īpašumā esoša mājokļa īres iespējām, taču brīvi pašvaldības mājokļi, galvenokārt, ir pieejami tikai mazākās pilsētās un ciematos.

Īres līgumam ir jābūt noslēgtam rakstiskā veidā un tajā ir jābūt ietvertiem visiem būtiskajiem nosacījumiem – cena, līguma termiņš, lietošanas noteikumi, remonta izdevumi, mājdzīvnieku esamība u.tml. Īres līgums drīkst būt noslēgts uz laiku līdz 10 gadiem, jo pēc likumdošanas nav pieļaujami beztermiņa īres līgumi. Drosības nauda nedrīkst pārsniegt divu mēnešu īres maksu. Tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku tiek reglamentētas Dzīvojamo telpu īres likumā.

Dzīvokļa īrēšana galvaspilsētā vidēji izmaksā  250-550 EUR mēnesī, turklāt šajā summā parasti nav iekļauti  komunālie maksājumi (samaksa par ūdeni, elektroenerģiju, gāzi, internetu, tālruni utt.). Cena būs atkarīga no dzīvokļa platības, stāvokļa un atrašanās vietas, kā arī īpašnieks var palūgt priekšapmaksu.

Citās Latvijas pilsētās dzīvokļu īre parasti ir par zemāku cenu nekā Rīgā, bet parasti ne mazāka kā EUR 70 mēnesī. Jārēķinās ar to, ka var tikt prasīta īres priekšapmaksa (par 1-3 mēnešiem).

Saites:

Bērnudārzi

Vietējā pašvaldība piedāvā bērniem vietas bērnudārzos, taču lielākajās pilsētās reizēm vietu skaits bērnudārzos nav pietiekošs.

Informāciju par bērnudārziem un brīvajām vietām tajos var saņemt pilsētas pašvaldības izglītības pārvaldē vai vietējā pašvaldībā https://www.izm.gov.lv/lv/valstspilsetu-un-novadu-izglitibas-parvalzu-vaditaju-izglitibas-specialistu-kontaktinformacija.

Izglītības darbinieks bērnu reģistrē rindā pirmskolas izglītības iestādē, kad vecāki iesniedz visus nepieciešamos dokumentus. Vecākiem pirmsskolas izglītības iestādēs ir jāmaksā par bērna ēdināšanu, izņemot gadījumus, kad ir piešķirti kādi īpaši atvieglojumi (piemēram daudz bērnu ģimenēm). Summas parasti ir 2 – 4 EUR dienā par brokastīm, pusdienām un launagu.

Latvijā ir pieejami arī privātie bērnudārzi un bērnudārzi uzņēmumu darbinieku bērniem.

Pirmsskolas, pamatskolas un vidējās izglītības iestādes

Vietējā pašvaldība nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos izglītības vecumu sasniegušos bērnus ar vietām izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai.

Informāciju par skolām un brīvajām vietām pilsētas vai novada skolās var saņemt pilsētas vai novada izglītības pārvaldē vai vietējā pašvaldībā.

Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, programmas ilgums ir deviņi gadi. 

Vispārējā vidējā izglītība Latvijā nav obligāta. Vispārējās vidējās izglītības programmas apguve tiek īstenota vidusskolās un ģimnāzijās, kā arī vakara (maiņu) vidusskolās vai tālmācības vidusskolās.

Profesionālās izglītības iestādes

Profesionālo izglītību pēc pamatizglītības ieguves var apgūt  profesionālās vidējās izglītības programmas vai arodizglītības programmas. Profesionālās izglītības iestādē atkarībā no īstenojamās izglītības programmas uzņem personas pēc pamatizglītības, arodizglītības vai vidējās izglītības ieguves, kā arī bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma. 

Profesionālās vidējās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās pamatizglītības vai profesionālās pamatizglītības ieguves.

Personas izglītības iestādē uzņem konkursa kārtībā, izvērtējot izglītības dokumentos uzrādīto mācību priekšmetu vērtējumu. Ārpus konkursa izglītības iestāde uzņem invalīdus, bērnus bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus. Audzēkņiem ir iespēja saņemt valsts budžeta stipendiju. Minimālā stipendija ir 10 eiro, bet maksimālā stpendija ir līdz 150 eiro. Paugstinātās stipendijas apmērs atkarīgs no sekmēm, nodarbību apmeklējuma, sabiedriskajām aktivitātēm u.c.

Augstskolas

Uzņemšana studiju programmās notiek konkursa kārtībā. Augstskola var noteikt vēl papildus prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību (piemēram, mākslā, mūzikā, sportā).

Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu.

Papildu informāciju par izglītības sistēmu Latvijā, pieejamo atbalstu un citu saistošo informāciju var lasīt Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā: www.izm.gov.lv

Izglītības programmu un iestāžu meklēšanu visērtāk ir veikt Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē www.niid.lv.

Ja izglītība ir iegūta ārvalstī un ir vēlme turpināt mācības Latvijā, vēlams, sazināties ar Akadēmiskās informācijas centru un konsultēties par diplomatzīšanas procedūru, kādos gadījumos tā būtu veicama, http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana.

Saites:

Personu brīvas pārvietošanās principa īstenošana ir viens no mūsu Eiropas konstrukcijas stūrakmeņiem un ar to saprot dažādu praktisku noteikumu ieviešanu, lai pilsoņiem nodrošinātu brīvas un vienkāršas ceļošanas iespējas uz jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsti. Braucieni ES ar savu automašīnu vairs nerada tik daudz problēmu. Eiropas Komisija ir noteikusi virkni vispārēju regulējumu, kas nosaka vadītāju apliecību savstarpēju atzīšanu un automašīnu apdrošināšanas derīgumu, kā arī iespēju reģistrēt automašīnu uzņēmējvalstī.

Jūsu vadītāja apliecība ES

ES ir ieviesusi saskaņotas vadītāja apliecības modeli un papildu minimālās prasības tās iegūšanai. Tam vajadzētu atturēt nedrošus autovadītājus no Eiropas ceļiem — lai kur viņi kārtotu vadītāja prasmju pārbaudījumu.

Kopš 2013. gada 19. janvāra visās ES valstīs izsniegtās vadītāju apliecības ir vienādas pēc izskata un taustes. Apliecības tiek iespiestas uz plastikāta kartes, kas pēc izmēra un formas atbilst kredītkartei.

Vadītāja apliecībai ir saskaņots administratīvā derīguma termiņš, kas motocikliem un vieglajām automašīnām ir no 10 līdz 15 gadiem. Tādējādi iestādes var regulāri atjaunināt vadītāju apliecību ar jauniem pretviltošanas elementiem, kas apgrūtina to viltošanu vai labošanu, tātad autovadītājiem, kuriem nav kvalifikācijas vai ir piemērots liegums, ir grūtāk apkrāpt iestādes gan savā valstī, gan arī citur ES.

Turklāt jaunā Eiropas vadītāja apliecība aizsargā neaizsargātus ceļu satiksmes dalībniekus, ieviešot progresīvu piekļuvi motocikliem un citiem divriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem. “Progresīvās piekļuves” sistēma nozīmē to, ka braucējiem būs nepieciešama mazāka divriteņu mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas pieredze un tikai pēc tam viņi varēs pāriet uz lielākiem divriteņu transportlīdzekļiem. Arī mopēdi veidos atsevišķu kategoriju ar nosaukumu AM.

Jums ir jāpiesakās vadītāja apliecības saņemšanai valstī, kurā parasti vai regulāri dzīvojat. Parasti tā ir valsts, kurā dzīvojat vismaz 185 dienas katrā kalendārajā gadā personisku vai darba saistību dēļ.

Ja jums ir personiskas/ar darbu saistītas attiecības vismaz divās ES valstīs, jūsu parastā dzīvesvieta ir valstī, kurā jums ir personiskas saites, kamēr jūs tur atgriežaties regulāri. Šis pēdējais nosacījums nav jāievēro, ja dzīvojat kādā ES valstī, lai veiktu uzdevumu noteiktā laika periodā.

Ja pārceļaties uz citu ES valsti, lai mācītos koledžā vai universitātē, jūsu parastā dzīvesvieta nemainās. Tomēr jūs varat pieteikties vadītāja apliecības saņemšanai savā uzņēmējvalstī, ja varat pierādīt, ka esat tur studējis vismaz 6 mēnešus.

Jūsu automašīnas reģistrēšana uzņēmējvalstī

Ja pārceļaties uz pastāvīgu dzīvi citā ES valstī un ņemat līdzi savu automašīnu, jums tā ir jāreģistrē jaunajā valstī un jāsamaksā ar automašīnu saistītie nodokļi.

Transportlīdzekļu reģistrācijai un ar to saistītajiem nodokļiem nav vispārēju ES noteikumu. Dažās valstīs transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi paredz atbrīvošanu no nodokļiem, pārceļoties ar automašīnu pastāvīgai dzīvei no vienas valsts uz citu.

Lai izmantotu atbrīvojumu no nodokļiem, jānoskaidro piemērojamie termiņi un nosacījumi valstī, uz kuru vēlaties pārcelties.

Konkrētus noteikumus un termiņus noskaidrojiet valstu iestādēs: https://europa.eu/youreurope/citizens/vehicles/registration/registration-abroad/index_en.htm.

Automašīnas apdrošināšana

ES pilsoņi var apdrošināt savu automašīnu jebkurā ES valstī, kamēr vien izvēlētajai apdrošināšanas sabiedrībai ir uzņēmējvalsts iestādes izdota atļauja attiecīgo apdrošināšanas polišu izsniegšanai. Uzņēmumam, kas atrodas citā dalībvalstī, ir tiesības pārdot obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi tikai tad, ja tiek ievēroti noteikti nosacījumi. Apdrošināšana būs spēkā visā Eiropas Savienībā neatkarīgi no negadījuma vietas.

Nodokļi

Pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN mehāniskajiem transportlīdzekļiem parasti tiek maksāts automašīnas iegādes valstī, tomēr noteiktos apstākļos PVN maksā galamērķa valstī.

Papildinformācija par noteikumiem, kas tiek piemēroti, ja transportlīdzeklis tiek iegādāts vienā ES dalībvalstī un ir paredzēts reģistrēšanai citā ES dalībvalstī, ir pieejama, izmantojot šo saiti https://europa.eu/youreurope/citizens/vehicles/registration/taxes-abroad/index_en.htm.

Ieceļošana Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts un Šveices pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kuriem ir ES/EEZ valstī izsniegta derīga ES/EEZ valsts pilsoņa vai ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja, ir tiesīgi ieceļot Latvijā, ja viņiem ir derīgi ceļošanas dokumenti.

Darbs Latvijā

Lai strādātu Latvijā, ES/EEZ valsts un Šveices pilsoņiem nav nepieciešama darba atļauja un viņiem ir brīva piekļuve Latvijas darba tirgum.

Darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem.

Strādājot Latvijā ilglaicīgi, darba ņemējam var piemerot nodokļu atvieglījumus par apgādājamām personām, kā arī ar nodokli neapliekamo minimumu, tāpat, ka vietējiem Latvijas draba ņēmējiem. Papildu informācija pieejama Valsts ieņēmumu dienestā: www.vid.gov.lv .

Uzturēšanās Latvijā

Ja ES/EEZ valsts vai Šveices pilsoņi un viņu ģimenes locekļi plāno uzturēties Latvijā ilgāk par 3 mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, viņiem jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem uzturēšanās reģistrācijas apliecība (informācijas ES/EEZ pilsoņiem latviešu valodā https://www.pmlp.gov.lv/lv/eseez-pilsoniem  un angļu valodā https://www.pmlp.gov.lv/en/entry-citizens-union-and-their-family-members .

Ja Savienības pilsoņa uzturēšanās mērķis Latvijā ir darba attiecību nodibināšana, tad bez uzturēšanās reģistrācijas persona var uzturēties Latvijā līdz 6 mēnešiem gadā vai ilgāk, ja ir pamats uzskatīt, ka ir izredzes nodibināt darba attiecības.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma nosacījumiem, dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, to deklarēt.  Dzīvesvietu var deklarēt pašvaldībā, kurā atrodas jaunā dzīvesvieta, vai arī elektroniski portālā www.latvija.lv. ES/ EEZ dalībvalsts un Šveices pilsonim un viņa ģimenes locekļiem,  kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, dzīvesvieta ir jādeklarē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Ja ES/EEZ valsts vai Šveices pilsonis ir nepārtraukti uzturējies Latvijā 5 gadus, tad viņam ir tiesības pieprasīt Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību.

Ja personai nav ES/EEZ valsts vai Šveices pilsonības, tad pēc 5 gadu uzturēšanās Latvijā ir tiesības pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijāhttps://www.pmlp.gov.lv/en/long-term-resident-status-european-community-latvia .

Papildu informācija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā: www.pmlp.gov.lv

Saites:

Pirms došanās uz Latviju noskaidrojiet:

Vai Jums ir derīgs ceļošanas dokuments?

Pirms Jūs ieceļojat Latvijā, pārliecinieties, lai Jūsu personas apliecinošs dokuments ir derīgs visu paredzēto uzturēšanās laiku Latvijā.

Vai Jums ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) vai cita veida veselības apdrošināšana?

Eiropas veselības apdrošināšanas karti Jūs varat saņemt savas valsts kompetentajā institūcijā. Ja Jūs uzsākat darbu Latvijā, EVAK bez maksas var saņemt Nacionālajā veselības dienestā Latvijā www.vmnvd.gov.lv

Jāņem vērā, ka EVAK garantē neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību tajās medicīniskās iestādēs, kuras sniedz garantēto valsts medicīnisko aprūpi.

Jums var noderēt  arī dažādi medicīniskie dokumenti (kā potēšanas pase, izraksti, slimības vēsture). It sevišķi, ja jātrupina ārstēšanās un lai Latvijā ārstējošais ārsts būtu lietas kursā par slimības vēsturi.

Vai Jums būs kur apmesties?

Pagaidu apmešanās vietu varat meklēt – www.allhotels.lv (informācija par viesnīcām un hosteļiem Latvijā).

Apmešanās vietu ilgākam laikam var meklēt ar preses starpniecību, izmantojot nekustamo īpašumu biroju pakalpojumus, privātus kontaktus, kā arī internetu (piemēram, sludinājumu portālus – www.ss.com , www.reklama.lv u.c.).

Vai Jums ir nepieciešamie Eiropas sociālā nodrošinājuma dokumenti?

Ja vēlēsieties turpināt saņemt savas valsts piešķirto bezdarbnieka pabalstu meklējot darbu Latvijā, Jums ir nepieciešams Jūsu valsts kompetentās institūcijas izdots U2  sertifikāts par bezdarbnieka pabalsta eksportu.

Lai Jūs Latvijā saglabātu tiesības uz pabalstiem, var tikt ņemti vērā Jūsu apdrošināšanas vai nodarbinātības periodi, kas uzkrāti citā dalībvalstī. Lai nodrošinātu nodarbinātības vai apdrošināšanas periodu summēšanu, Jums ir nepieciešams Jūsu valsts kompetentās institūcijas izdots U1 sertifikāts.

Latvijā kompetentā institūcija Eiropas sociālās apdrošināšanas koordinācijas jautājumos ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra: www.vsaa.gov.lv

Vai Jums ir informācija par darba apstākļiem Latvijā un par to kā tiek slēgti darba līgumi?

Uzsākot darba attiecības, darbiniekam un darba devējam ir jāslēdz rakstveida darba līgums. Darba līgumu parasti slēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot noteiktus gadījumus.

Informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājaslapā: www.vdi.gov.lv

Vai Jūsu iegūtā izglītība ir atbilstoša darbam Latvijā?

Profesionālās un akadēmiskās izglītības atbilstību veicamajam darbam izvērtē darba devējs, tomēr gadījumos, kad Jūs vēlaties Latvijā strādāt reglamentētajā profesijā, piemēram, ārsts, inženieris, skolotājs u.tml., Jums pirms darba uzsākšanas nepieciešams veikt izglītības dokumentu un kvalifikācijas saskaņošanu. To Jūs varat veikt Akadēmiskās informācijas centrā - www.aic.lv ,kur ir arī atrodams Latvijā reglamentēto profesiju saraksts .

Vai Jūs pietiekamā līmenī pārvaldāt latviešu valodu?

Latvijā latviešu valoda ir valsts valoda un tā tiek lietota valsts institūcijās, kā arī vairumā darba vietu. Jums var arī noderēt krievu un atsevišķos gadījumos angļu vai vācu valodas zināšanas.

Ja vēlaties apgūt vai pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas, apmeklējiet Latviešu valodas aģentūras interneta vietni http://maciunmacies.valoda.lv/.  Reģistrēti bezdarbnieki Nodarbinātības valsts aģentūrā var interesēties par iespēju pieteikties latviešu valodas kursiem www.nva.gov.lv Par iespēju apgūt valsts valodu varat jautāt arī savas dzīvesvietas pašvaldībā Latvijā.

Citas darbības pirms došanās uz Latviju

• Informējiet visas tās iestādes, kurās esat reģistrējies vai norādījis savu personīgo informāciju, piemēram, iedzīvotāju reģistru, vietējo pašvaldību, nodarbinātības dienestu, banku, ceļu satiksmes direkciju, pastu, veselības pakalpojumu sniedzēju, komunālo pakalpojumu nodrošinātājus u.c. Tas palīdzēs izvairīties no iespējamiem pārpratumiem nākotnē.
• Ņemiet līdzi savu autovadītāju apliecību. Autovadītāja apliecība, kas izsniegta kādā no Eiropas Savienības (ES), ir derīga transportlīdzekļa vadīšanai arī citās ES valstīs, tai skaitā Latvijā.
• Ja ģimenē aug bērni, pirms aizbraukšanas parūpējies par to, lai būtu sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina bērnu iegūto izglītību, veselības aprūpi, kā arī saņemtās sociālās garantijas u.c.  Tāpat jāpaziņo mītnes valsts kompetentajai iestādei (kas izmaksā ģimenes pabalstus), ka Jūsu pārceļaties uz dzīvi Latvijā. Plašāka informācija VSAA mājas lapā https://www.vsaa.gov.lv sadaļā “Ģimenes pabalsti ES”

Ierodoties Latvijā Jums ir:

• ES/ EEZ valstu pilsoņiem jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem uzturēšanās reģistrācijas apliecība, ja vēlaties uzturēties Latvijā ilgāk par 3 mēnešiem: www.pmlp.gov.lv

Latvijas pilsoņi dzīvesvietu var deklarēt pašvaldībā, kurā atrodas jaunā dzīvesvieta, vai arī elektroniski portālā www.latvija.lv. ES/ EEZ dalībvalsts un Šveices pilsonim un viņa ģimenes locekļiem,  kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, dzīvesvieta ir jādeklarē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

• Jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē, ja meklējat darbu un vēlaties saņemt palīdzību darba atrašanai, kā arī eksportēt bezdarbnieka pabalstu uz Latviju: www.nva.gov.lv
• Uzsākot darbu, darba ņēmējam (Latvijas nodokļu rezidentam) ir jāiesniedz elektroniskā formātā algas nodokļu grāmatiņa, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), vai personiski, ierodoties VID klientu apkalpošanas centrā. Darba devējs katru darba ņēmēju, kas uzsāk darba attiecības, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem.
• Lai varētu saņemt veselības aprūpi, reģistrējies pie ģimenes ārsta. Informāciju par to, kādi ģimenes ārsti strādā Tavā novadā vai pilsētā, vari saņemt Nacionālajā veselības dienestā www.vmnvd.gov.lv
• Ja ārvalstī esi saņēmis veselības aprūpes S1 veidlapu, reģistrē to Nacionālajā veselības dienestā. Bez reģistrācijas veidlapa nav derīga.
• Ja esat Latvijas valsts piederīgais, kas vēlas atgriezties Latvijā, iepazīsties ar informāciju par remigrācijas jautājumiem NVA mājaslapas sadaļā Ja vēlies atgriezties Latvijā

Saites:

Darba kvalitāte un nodarbinātība — vitāli svarīgs jautājums ar spēcīgu ekonomisko un humāno ietekmi

Labi darba apstākļi ir svarīgi Eiropas strādājošo labjutībai. Tie

• veicina eiropiešu fizisko un psiholoģisko labklājību, kā arī
• sekmē ES ekonomiskās darbības rādītājus.

No humānā viedokļa darba vides kvalitāte spēcīgi ietekmē Eiropas strādājošo vispārējo apmierinātību ar darbu un dzīvi.

No ekonomiskā viedokļa kvalitatīvi darba apstākļi ir ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks un pamats Eiropas Savienības konkurētspējas pozīcijai. Augsts apmierinātības ar darbu līmenis ir svarīgs faktors augstas produktivitātes sasniegšanai ES ekonomikā.

Tāpēc Eiropas Savienībai ir būtiski veicināt ilgtspējīgas un patīkamas darba vides izveidi un uzturēšanu, lai tā sekmētu Eiropas strādājošo veselību un labjutību, kā arī veidotu labu līdzsvaru starp darbā un ārpus darba pavadīto laiku.

Darba apstākļu uzlabošana Eiropā — svarīgs Eiropas Savienības mērķis.

Labvēlīgu darba apstākļu nodrošināšana Eiropas pilsoņiem ir ES prioritāte. Tādēļ Eiropas Savienība sadarbojas ar valstu valdībām, lai nodrošinātu patīkamu un drošu darba vidi. Atbalsts dalībvalstīm tiek sniegts:

• ar pieredzes apmaiņu starp dažādām valstīm un kopīgu rīcību;
• nosakot minimālās prasības darba apstākļiem un darba aizsardzībai, kas jāpiemēro visā Eiropas Savienībā.

Darba kvalitātes un nodarbinātības kritēriji

Lai panāktu ilgtspējīgus darba nosacījumus, ir svarīgi noteikt labvēlīgas darba vides galvenos raksturlielumus un līdz ar to arī darba apstākļu kvalitātes kritērijus.

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) Dublinā ir ES aģentūra, kas nodrošina informāciju, ieteikumus un ekspertu padomus par dzīves un darba apstākļiem, kā to norāda jau pats aģentūras nosaukums. Aģentūra ir noteikusi vairākus darba un nodarbinātības kvalitātes kritērijus, kas iekļauj:

• veselību un labjutību darbvietā — tie ir vitāli svarīgi kritēriji, jo labu darba apstākļu mērķis ir veselības problēmu novēršana darbvietā, samazinot darbinieku pakļaušanu riskam un uzlabojot darba organizāciju;
• darba un ārpusdarba dzīves sabalansēšanu — pilsoņiem ir jāsniedz iespēja atrast līdzsvaru starp darbā pavadīto un brīvo laiku;
• prasmju attīstīšanu — kvalitatīvu darbu, kas sniedz iespējas apmācībai, uzlabojumiem un karjerai.

Eurofound veicina labāku dzīves un darba apstākļu plānošanu un izstrādi.

Darba aizsardzība

Eiropas Komisija ir uzņēmusies plaša diapazona aktivitātes, lai veicinātu veselīgu darba vidi ES dalībvalstīs. Tā, piemēram, ir izstrādājusi Kopienas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam. Šī stratēģija tika izveidota ar valsts iestāžu, sociālo partneru un NVO palīdzību. Tā pievēršas strādājošo aizsardzības mainīgajām vajadzībām, kuras ir ieviesusi digitalizācija un zaļā pārkārtošanās, jaunas darba formas un COVID-19 pandēmija. Vienlaicīgi struktūra turpinās pievērsties tradicionālajiem darba aizsardzības un veselības riskiem, piemēram, saistībā ar negadījumiem darbā vai kaitīgu ķīmisko vielu ietekmi.

Kopienas darba aizsardzības politikas mērķis ir ES strādājošo labjutības ilglaicīga uzlabošana. Tā ņem vērā gan darba apstākļu fiziskās, morālās un sociālās dimensijas, gan arī jaunos izaicinājumus, kurus ir radījusi Eiropas Savienības paplašināšanās, uzņemot Eiropas centrālās un austrumu daļas valstis. Veselības un drošības ES standartu ieviešana darbvietā ir ievērojami uzlabojusi strādājošo situāciju šajās valstīs.

Darba nosacījumu uzlabošana, nosakot visām ES valstīm kopējas minimālās prasības

Dzīves un darba apstākļu uzlabošana ES dalībvalstīs ir ievērojami atkarīga no vispārējo darba standartu noteikšanas. ES darba likumos un regulējumos ir noteiktas minimālās prasības ilgtspējīgai darba videi, ko pašlaik piemēro visās dalībvalstīs. Šo standartu uzlabojumi ir nostiprinājuši strādājošo tiesības un ir viens no ES sociālās politikas galvenajiem sasniegumiem.

Diplomu pārredzamība un savstarpējā atzīšana kā darba ņēmēju pārvietošanās brīvības būtisks papildinājums

Indivīda kvalifikācijas un kompetenču atzīšanas iespējai var būt vitāli svarīga loma, pieņemot lēmumu par iestāšanos darbā citā ES valstī. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt Eiropas sistēmu, kas garantē profesionālo kompetenču savstarpēju atzīšanu dažādās dalībvalstīs. Tikai šāda sistēma nodrošinās, ka profesionālo kvalifikāciju atzīšanas trūkums nekļūs par šķērsli darbinieku mobilitātei Eiropas Savienības ietvaros.

Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas galvenie principi Eiropas Savienībā

Šeit pamatprincips ir iespēja jebkuram ES pilsonim brīvi strādā savā profesijā jebkurā dalībvalstī. Diemžēl šī principa praktisko pielietojumu bieži kavē valsts prasības, kas attiecas uz piekļuvi noteiktām profesijām uzņēmējvalstī.

Šo atšķirību pārvarēšanas nolūkā ES ir izveidojusi sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai. Šīs sistēmas noteikumos ir parādīta atšķirība starp reglamentētajām profesijām (profesijām, kurām ir likumīgi nepieciešamas noteiktas kvalifikācijas) un profesijām, kas netiek likumīgi regulētas uzņēmēja dalībvalstī.

Soļi virzienā uz kvalifikāciju pārredzamību Eiropā

Eiropas Savienība ir spērusi svarīgus soļus uz kvalifikāciju pārredzamības sasniegšanas mērķi Eiropā:

• uzlabota sadarbība profesionālajā izglītībā un apmācībā ar nodomu visus instrumentus sertifikātu un diplomu pārredzamības nolūkā apvienot vienā atsevišķā, ērti lietojamā rīkā. Tas ietver, piemēram, European CV vai Europass apmācības.
• Konkrētu darbību attīstība atzīšanas un kvalitātes jomā profesionālajā izglītībā un apmācībā.

Atšķirību pārvarēšana izglītības un apmācības sistēmās visā ES

ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmās joprojām ir vērojamas būtiskas atšķirības. ES nesenākā paplašināšanās ar dažādām izglītības tradīcijām ir vēl vairāk palielinājusi tās dažādību. Tas nozīmē nepieciešamību izvirzīt vispārējus noteikumus, lai garantētu kompetenču atzīšanu.

Lai pārvarētu šo valsts kvalifikācijas standartu, izglītības metožu un apmācības struktūru dažādību, Eiropas Komisija ir izvirzījusi virkni instrumentu ar mērķi nodrošināt labāku kvalifikāciju pārredzamību un atzīšanu akadēmiskos un profesionālos nolūkos.

1. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir Eiropas Komisijas galvenā prioritāte profesionālo kompetenču atzīšanas procesā. Ietvarstruktūras galvenais mērķis ir izveidot saites starp dažādām valstu kvalifikācijas sistēmām un garantēt diplomu netraucētu pārsūtīšanu un atzīšanu.

2. Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri (NARIC)

Nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru tīkls tika izveidots 1984. gadā pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas. NARIC sniedz konsultācijas par ārvalstu studiju periodu akadēmisko atzīšanu. NARIC atrodas visās dalībvalstīs, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, un tiem ir vitāli svarīga loma kvalifikācijas atzīšanas procesā Eiropas Savienībā.

3. Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma (ECTS)

Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas mērķis ir sekmēt ārzemju studiju periodu atzīšanu. 1989. gadā ieviestā sistēma darbojas, aprakstot izglītības programmu un pievienojot kredītpunktus tās komponentiem. Tā ir augsti atzītās studentu mobilitātes programmas Erasmus svarīgs papildinājums.

4. Europass

Europass ir instruments profesionālo prasmju pārredzamības nodrošināšanai. Tas sastāv no pieciem standartizētiem dokumentiem, kas ir šādi:

• CV (Curriculum Vitae),
• motivācijas vēstule,
• kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums,
• diploma pielikumi un
• Europass mobilitātes dokuments.

Europass sistēma nodrošina prasmju un kvalifikāciju skaidru un vienkāršu saprotamību dažādās Eiropas daļās. Katrā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstī nacionālie Europass centri ir izveidoti kā primārie kontaktpunkti cilvēkiem, kuri meklē informāciju par Europass sistēmu.

Darba uzsākšanas minimālais vecums

Jūs varat uzsākt darba attiecības, ja Jūs esat sasniedzis 15 gadu vecumu.

Izņēmuma gadījumā bērni vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, no mācībām brīvajā laikā var strādāt vieglā, bērna drošībai un veselībai nekaitīgā darbā, piemēram, lauksaimnieciskos darbos, uzkopšanas un tīrīšanas darbos, kā arī preču piegādē mājās. Šāda nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos.

Darba attiecību uzsākšana

Uzsākot darba attiecības, darbiniekam un darba devējam ir jāslēdz rakstveida darba līgums.

Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.

Latvijā darba līgumu vispārējā gadījumā slēdz uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos ir iespējams noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, attiecīgi pamatojot tā nepieciešamību, piemēram, uz sezonas vai noteikta darba izpildes laiku, gadījuma darbiem, uz projekta laiku,  u.c.

Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba attiecību beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Šāda darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par 3 gadiem. Sezonas darba līgums nedrīkst pārsniegt 10 mēnešus.

Ja, beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums, neviena no pusēm nav pieprasījusi izbeigt darba līgumu un darba tiesiskās attiecības faktiski turpinās, darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Pārbaudes noteikšana

Noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai. Ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes. Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.

Pārbaudi nenosaka personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

Elastīgās nodarbinātības formas

Latvijas darba devēji pārsvarā ir tradicionālās nodarbinātības piekritēji, kaut gan ir vērojama arī tendence pieaugt elastīgām nodarbinātības formām, kā pusslodzes darbs, līgumdarbs, un līgums uz noteiktu laiku. Latvijā pēdējos gados populārāka kļūst tāda nodarbinātības forma kā distances darbs, piemēram, darbs no mājām, kas darba devējam un darbiniekam sniedz iespēju padarīt elastīgākas darba attiecības, turklāt darbiniekam ļauj apvienot darbu un ģimenes un sabiedrisko dzīvi un patstāvīgāk veikt savus darba pienākumus.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājaslapā: www.vdi.gov.lv (latviešu un angļu valodā).

Saites:

Latvijā, uzsākot darba attiecības, darbiniekam un darba devējam ir jāslēdz rakstisks darba līgums.

Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja.

Darba likums paredz divus darba līguma veidus:

• darba līgumu uz nenoteiktu laiku;
• darba līgumu uz noteiktu laiku.

Darba devējam darba līgums ar darbinieku vispārējā gadījumā ir jāslēdz uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos ir iespējams noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, attiecīgi pamatojot tā nepieciešamību, piemēram, uz sezonas vai noteikta darba izpildes laiku, gadījuma darbiem, uz projekta laiku,  u.c.

Darba līgumā norāda:

• darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un adresi;
• darba tiesisko attiecību sākuma datumu;
• darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);
• darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās);
• darbinieka profesiju (arodu, amatu) un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;
• darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;
• nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;
• ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;
• darba līguma uzteikuma termiņu;
• norāde uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām.

Darba līgumā papildus iepriekš norādītajām ziņām, puses var vienoties par papildus informācijas iekļaušanu, taču informācijai, par kuru puses vienojas, jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajam darba tiesisko attiecību regulējumam. Darba līgumā paredzētie nosacījumi nevar pasliktināt darbinieku tiesisko stāvokli.  

Darbinieks un darba devējs var grozīt darba līguma nosacījumus, savstarpēji vienojoties. Darba līguma grozījumi jānoformē rakstveidā.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: www.vdi.gov.lv (latviešu un angļu valodā).

Saites:

Personas, kuras jaunākas par 18 gadiem

Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu jāveic obligātā medicīniskā apskate.

Aizliegts nodarbināt pusaudžus darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai, kā arī piemērot virsstundu darbu.

Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.

Bērnus vecumā no 13 gadiem atļauts nodarbināt tikai vienkāršos darbos, piemēram, dārzu ravēšana un laistīšana, ražas novākšana un preču iepakošana u.c.

Grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā

Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, izņemot gadījumus, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.

Invalīdi

Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, invalīdiem ir priekšrocības turpināt darbu, ja viņu darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras no citiem darbiniekiem.

Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par invalīdu, izņemot gadījumus, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.

Arodbiedrības biedri

Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam — arodbiedrības biedram — bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas.

Ārzemnieki

Ārzemniekam, kurš nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices pilsonis, pirms darba uzsākšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē parasti nepieciešams saņemt atbilstošu atļauju par tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: www.vdi.gov.lv (latviešu un angļu valodā).

Saites:

Noderīga informācija par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu pieejama Latvijas valsts portālāLatvija.lv , kur iespējams saņemt arī e-pakalpojumus.

Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā iespēju iesaistīties pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai nva.gov.lv

Savukārt finanšu institūcijā ALTUM iespējams saņemt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai altum.lv

Atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanā, konkurētspējas paaugstināšanā, ārvalstu investoru piesaistīšanā, eksportēšanas uzsākšanā var sniegt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) liaa.gov.lv.

Pašnodarbinātība

Ja Jūs vēlaties nodarboties ar saimniecisko darbību, kā pašnodarbināta persona, tad Jums ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājam. Reģistrējoties jāaizpilda pieteikums, kurā jānorāda saimnieciskās darbības veids, ar kuru nodarbosieties, un atbilstošu kompetenci apliecinošu dokumentu kopijas. Tāpat jāiesniedz nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana par saimnieciskās darbības vietas reģistrāciju attiecīgajā īpašumā. Maksa par reģistrāciju nav paredzēta. Nodokļa maksātāja reģistrācijas apliecība tiks izsniegta klātienē 10 dienu laikā pēc pieteikuma veidlapas iesniegšanas vai arī elektroniski. Nepieciešamības gadījumā jāreģistrējas arī PVN maksātāju reģistrā.

Pašnodarbinātajam no saimnieciskās darbības ienākumiem (peļņas) ir jāveic obligātās iemaksas (VSAOI), izņemot likumā noteiktos gadījumus. VSAOI aprēķina un veic par ceturksni. Parastā VSAOI likme pašnodarbinātajam ir 31,07%. Ja ienākumi no saimnieciskās darbības mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru (šobrīd 500 eiro), ir jāmaksā tikai VSAOI pensiju apdrošināšanai (10% no faktiskajiem ienākumiem).

Individuālais komersants, uzņēmuma dibināšana

Ja Jūs vēlaties uzsākt komercdarbību, kā individuālais komersants vai, dibinot uzņēmumu, Jums ir jāvēršas Uzņēmumu reģistrā un jāveic komercdarbības reģistrācija. Ļoti būtiski ir noskaidrot, vai komercdarbības veidam, ar kuru Jūs plānojat nodarboties, ir nepieciešams saņemt licenci. Ja komercdarbībai ir nepieciešama licence (piemēram, alkohola un tabakas tirdzniecībai), tad tā ir jāsaņem pirms reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā. Licenci alkohola un tabakas tirdzniecībai iespējams saņemt Valsts ieņēmumu dienestā. Ja Jūs plānojat atvērt sabiedriskās ēdināšanas iestādi, tad Jūsu uzņēmumu nepieciešams reģistrēt arī Pārtikas un veterinārajā dienestā un saņemt licenci.

Kad Jūs uzsākat komercdarbību, 30 dienu laikā individuālais komersants vai uzņēmums ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē kā nodokļu maksātājs.

Lai Jūs, kā individuālais komersants būtu sociāli apdrošināta persona un varētu saņemt sociālās garantijas, Jums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā jāaizpilda reģistrācijas lapa par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai un pašam, jāveic sociālā nodokļa maksājumi. Ja Jūsu uzņēmumā tiks nodarbināti darbinieki, Jums par saviem darbiniekiem būs jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Papildu informācija par pašnodarbinātas personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā: www.vid.gov.lv (latviešu un angļu valodā).

Papildu informācija par individuālā komersanta un uzņēmuma reģistrāciju Uzņēmumu reģistra mājaslapā: www.ur.gov.lv (latviešu valodā).

Papildus informācija par uzņēmējdarbības uzsākšanu: https://latvija.lv/DzivesSituacijas/uznemejdarbiba/1_Uznemejdarbibas_uz…

Saites:

Privātajā sektorā pirms darba uzsākšanas darbinieks ar savu darba devēju vienojas par darba algas apmēru. Valsts un pašvaldību iestādēs atalgojumu nosaka valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības likums.

Darbinieka atalgojuma apmērs parasti ir atkarīgs no darbinieka profesijas un prasmēm, kā arī no uzņēmuma darbības jomas. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un finanšu jomā, kā arī ražošanas uzņēmumu speciālistu un vadītāju atalgojums ir visaugstākais.

2022. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 373 EUR mēnesī un vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1006 EUR mēnesī.

Latvijā ir noteikta arī valsts minimālā darba alga, kas no 2023.gada 1.janvāra nedrīkst būt mazāka par 620 eiro mēnesī strādājot normālu darba laiku (40 stundas nedēļā). Minimālo stundas tarifa likmi aprēķina atbilstoši nostrādātajām darba stundām konkrētajā mēnesī.

Darba samaksa Latvijas reģionos ir atšķirīga, visaugstākā tā ir galvaspilsētā un tās reģionā, viszemākā vidējā darba samaksa ir Latvijas Austrumu daļā – Latgales reģionā.

Darba devējs par saviem darbiniekiem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Nodokļu likmes darbiniekam:

No 2021.gada Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa – 34,09% no kuriem 23,59% maksā darba devējs un 10.50% darba ņēmējs;

Latvijā iedzīvotāju ienākumiem tiek piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 20%, 23% vai 31% apmērā atkarībā no atalgojuma apmēra.

Plašāka informācijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm atrodama Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā: https://www.vid.gov.lv/lv/iedzivotaju-ienakuma-nodokla-likmes

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Vairums lielāko uzņēmumu darba algu pārskaita uz darbinieku norēķinu kontu bankā.

Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.

Ienākumiem tiek piemērots individuāls ar nodokli neapliekamais minimums. 2022. gadā to aprēķina pa periodiem. Par katru pusgadu aprēķināto minimumu summēs, lai noteiktu to par pilnu 2022. gadu. Aprēķinā izmantojamās vērtības: https://www.vid.gov.lv/lv/neapliekamais-minimums

Gada neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgadāmajām personām piemēro arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidentam, ja Latvijā ir gūti vairāk nekā 75 % no kopējiem ienākumiem.

Papildu informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: www.vdi.gov.lv (latviešu un angļu valodā).

Saites:

Normālais darba laiks un darba nedēļas ilgums

Normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet normālais nedēļas darba laiks - 40 stundas.

Darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu. Ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Sestdienās darbs beidzams agrāk nekā citās dienās. Darba dienas ilgums sestdienās nosakāms darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā.

Virsstundu darbs

Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Darba likums paredz, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Nakts darbs

Nakts darbinieks ir darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā. Ar nakts laiku saprotams laika posms no plkst.22 līdz 6. Darbiniekam, kas veic nakts darbu, ir jāsaņem piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzuma. 

Maiņu darbs

Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka maiņu darbu. Šādos gadījumos maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku.

Darba dienas ilgums pirmssvētku dienām

Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

Šāds noteikums attiecināms uz darbiniekiem, kam noteikts normālais darba laiks. Uz darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, tas neattiecas. Ja svētku diena iekrīt svētdienā, tad piektdienā saīsinātais darba laiks normālu laiku strādājošajiem nav jāparedz.

Nedēļas atpūta

Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks.

Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas; ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, — vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas.

Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā.

Pārtraukumi darbā

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra. Pārtraukumu neieskaita darba laikā.

Darbs svētku dienā

Darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājaslapā: www.vdi.gov.lv (latviešu un angļu valodā).

Saites:

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku. Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes.

Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā.

 Papildatvaļinājumu var saņemt darbinieki:

• kuriem ir 3 vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam.  Papildatvaļinājuma ilgums ir 3 darba dienas;
• kuru darbs saistīts ar īpašu risku. Papildatvaļinājuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 3 darba dienām;
• kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, Papildatvaļinājuma ilgums nedrīkst būt īsāks par vienu darba dienu.

Koplīgumā vai darba līgumā var noteikt arī citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.) papildatvaļinājuma piešķiršanai.

Pēc darbinieka lūguma darba devējs var piešķirt darbiniekam bezalgas atvaļinājumu. 

Darbs svētku dienās

Darbinieki netiek nodarbināti valsts noteiktajās svētku dienās.

Valsts noteiktās svētku dienas ir:

Jaungada diena – 1.janvāris,

Lielā piektdiena – piektdiena (marts, aprīlis),

Pirmās Lieldienas – svētdiena (marts, aprīlis),

Otrās Lieldienas – pirmdiena (marts, aprīlis),

Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Darba svētki – 1.maijs,

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – 4.maijs,

Mātes diena – maija otrā svētdiena,

Vasarsvētki – svētdiena (jūnijs),

Līgo diena – 23.jūnijs,

Jāņu diena – 24.jūnijs,

Latvijas Republikas proklamēšanas diena – 18.novembris,

Ziemassvētki – 24., 25., 26.decembris,

Vecgada diena – 31.decembris.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

Sievietei ir tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas (70 dienas, ja topošā māte līdz 12. grūtniecības nedēļai ir stājusies medicīniskajā uzskaitē) un dzemdību atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas (70 dienas, ja grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā mātei ir bijuši veselības sarežģījumi; piedzimuši divi vai vairāki mazuļi).

Pēc tam, kad beidzies grūtniecības atvaļinājums (noslēgta B slimības lapa), darba devējs piešķir bērna mātei bērna kopšanas atvaļinājumu.

Atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita.

Sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Atvaļinājums bērna tēvam

Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Bērna kopšanas atvaļinājums

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Atvaļinājuma ilgums ir pusotrs gads, un to var pieprasīt jebkurā laikā, kamēr bērns sasniedz 8 gadu vecumu.

Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā.

Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Mācību atvaļinājums

Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.

Darbiniekam valsts pārbaudījumu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku saglabājot darba algu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: www.vdi.gov.lv (latviešu un angļu valodā).

Saites:

Darba tiesiskās attiecības var tikt izbeigtas tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos.

Pušu savstarpējā vienošanās

Darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šāds līgums slēdzams rakstveidā.

Darba līguma termiņa izbeigšanās, ja darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku

Darba tiesiskās attiecības izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas darba līguma termiņš. Ja šāds beigu termiņš nav norādīts, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā 2 nedēļas iepriekš.

Darba tiesisko attiecību izbeigšana pēc trešo personu pieprasījuma

Ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, vecākiem, aizbildņiem vai Valsts darba inspekcijai ir tiesības pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ja šāda persona ir nodarbināta darbā, kas apdraud tās drošību, veselību vai tikumību, vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

Darbinieka vai darba devēja uzteikums

Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu kalendāro mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

Darbiniekam ir tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu, par to rakstiski iesnieguma formā paziņojot darba devējam, gadījumā, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls, kas pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

Pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš.

Darbinieks uzteikumu darba devējam var iesniegt gan darba laikā, gan slimības laikā, gan atvaļinājuma, gan bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Nav svarīgi, vai darba līgums ir noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.

Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, piemēram, darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību vai darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ u.c

Atkarībā no atbrīvošanas no darba iemesla, darba uzteikuma termiņš var būt – nekavējoties, 10 dienas un 1 mēnesis.

Darba tiesiskās attiecības var tikt izbeigtas sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumā vai kolektīvas atlaišanas gadījumā.

Darba devējs nedrīkst uzteikt darba līgumu ar darbinieku, kas ir arodbiedrības biedrs, nesaņemot šīs arodbiedrības piekrišanu.

Darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti,- visā barošas laikā, kā arī ar darbinieku, kurš atzīts par invalīdu, izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus. Izņēmuma gadījumi, kad atļauts uzteikt darba līgumu ir: uzņēmuma likvidācija; ja uzteikuma pamatā ir apstākļi, kas saistīti ar darbinieka uzvedību.

Latvijā nodarbinātību var pārtraukt arī dodoties pensijā.

Ja darbinieks uzskata, ka uzteikums vai atlaišana ir prettiesiska- darbiniekam ir tiesības 1 mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas celt prasību tiesā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Strīdus gadījumā darba devējam, nevis darbiniekam būs jāpierāda, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: www.vdi.gov.lv (latviešu un angļu valodā).

Saites:

Savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību darbinieki īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību.

Darbinieku pārstāvji ir:

• darbinieku arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona;
• darbinieku ievēlēti pilnvaroti pārstāvji.

Ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibināt arodbiedrību un, ievērojot arodbiedrības statūtus, iestāties tajā, kā arī tiesības neiestāties arodbiedrībā.

Personas piederība pie kādas arodbiedrības vai personas vēlme iestāties vai neiestāties tajā nevar būt par pamatu personas tiesību ierobežošanai.

Latvijā arodbiedrības reģistrē, ja tajās apvienojušies ne mazāk par 50 biedriem vai ne mazāk par vienu ceturtdaļu uzņēmumā, iestādē, organizācijā profesijā vai nozarē strādājošo. 

Darbinieku pilnvarotus pārstāvjus var ievēlēt, ja uzņēmumā nodarbināti pieci vai vairāki darbinieki. Darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi ir noteikti Latvijas Darba likumā.

Darba likums aizliedz darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot likumā atrunātos gadījumus.

Latvijā arodbiedrības ir populāras valsts institūcijās. Ja konkrētajā nozarē ir izveidota arodbiedrība par tās biedru, var kļūt ikviens darbinieks. Parasti arodbiedrības biedriem ir jāveic ikmēneša iemaksas no darba algas.

Valsts darba inspekcija

Tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Valsts darba inspekcija kontrolē, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda darba līgumos un darba koplīgumos noteiktos pienākumus. Visi interesenti, kuriem ir jautājumi saistībā ar darba tiesiskām attiecībām, darba aizsardzību var vērsties šajā inspekcijā un bez maksas konsultēties par savām tiesībām un interesējošiem jautājumiem.

Valsts darba inspekcija nodrošina arī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta darbību Latvijā. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras uzdevums ir nodrošināt sabiedrību ar informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību. 

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: www.vdi.gov.lv (latviešu un angļu valodā).

Saites:

Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai nozares darbiniekiem ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.

Latvijas streiku likums aizliedz streikot tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dien Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Streiku kustība Latvijā pārsvarā ir skārusi valsts budžeta nozares, izglītību, veselības aprūpi, bet ražošanu un privāto sektoru tā praktiski neskar.

Tiesības streikot kā galējs līdzeklis izmantojamas, ja nav panākta vienošanās un samierināšanās kolektīvajā darba strīdā pirmsstreika sarunās. Streika ierosināšana, pieteikšana un piedalīšanās streikā nav uzskatāma par darba līguma un darba tiesību pārkāpumu un tāpēc nevar būt par pamatu darbinieku atlaišanai no darba. Darba devējam darbiniekiem, kas piedalās streikā:

• jāsaglabā darba vieta;
• viņus nedrīkst disciplināri sodīt;
• nav jāmaksā darba samaksa un nav jāveic par viņiem sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien kolektīvā darba strīda puses nav vienojušās citādi.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: www.vdi.gov.lv (latviešu un angļu valodā).

Saites:

Termins Profesionālā izglītība un apmācība norāda uz praktiskām darbībām un kursiem, kas ir saistīti ar specifisku profesiju vai arodu, ar mērķi sagatavot dalībniekus viņu turpmākajai karjerai. Arodapmācība ir svarīgs līdzeklis, lai sasniegtu profesionālu atzīšanu un uzlabotu darba iegūšanas iespējas. Tāpēc ir vitāli svarīgi, lai arodapmācības sistēmas Eiropā reaģētu uz pilsoņu un darba tirgus vajadzībām, sekmējot piekļuvi nodarbinātībai.

Profesionālā izglītība un apmācība ir bijusi svarīga ES politikas daļa jau kopš Eiropas Kopienas izveidošanas. Tā ir arī izšķirošs elements tā dēvētajā ES Lisabonas stratēģijā, kuras mērķis ir transformēt Eiropu par pasaules konkurētspējīgāko un dinamiskāko zināšanu sabiedrību. 2002. gadā Eiropas Padome vēlreiz apstiprināja šo svarīgo lomu un izvirzīja vēl vienu ambiciozu mērķi — līdz 2010. gadam padarīt globāli pazīstamu Eiropas izglītību un apmācību, aizstāvot daudzas pasaules līmeņa iniciatīvas un it īpaši nostiprinot sadarbību profesionālās apmācības jomā.

2020. gada 24. novembrī Eiropas Savienības Padome pieņēma Ieteikumu par profesionālo izglītību un apmācību ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai.

Ieteikumā ir definēti pamatprincipi, kas nodrošina profesionālās izglītības un apmācības spēju elastīgi pielāgoties darba tirgus vajadzībām, kā arī kvalitatīvas apmācības iespējas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.

Tā spēcīgi fokusē profesionālās izglītības un apmācības elastības pieaugumu, pastiprinātas iespējas mācībām darba vietā, māceklībai un uzlabotai kvalitātes nodrošināšanai.

Turklāt šis Ieteikums aizstāj ieteikumu EQAVET — Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībai — un iekļauj atjauninātu EQAVET ietvarstruktūru ar kvalitātes rādītājiem un deskriptoriem. Ar to tiek atcelts iepriekšējais ECVET ieteikums.

Lai sekmētu šīs reformas, Komisija atbalsta Profesionālās izcilības centrus (CoVE), kas apvieno vietējos partnerus, lai attīstītu “prasmju ekosistēmas”. Prasmju ekosistēmas veicinās reģionālo, ekonomisko un sociālo attīstību, inovācijas un pārdomātas specializācijas stratēģijas.

Erasmus+

Erasmus+ ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalstam Eiropā.

Tās aptuvenais budžets ir 26,2 miljardi EUR. Šie līdzekļi gandrīz divkārt pārsniedz iepriekšējās programmas (2014.–2020.) budžetu.

2021.–2027. gada programma ievērojami koncentrējas uz sociālo iekļaušanu, zaļo un digitālo pāreju, kā arī sekmē jauniešu piedalīšanos demokrātiskā dzīvē.

Tā atbalsta Eiropas izglītības jomā, Digitālās izglītības rīcības plānā un Eiropas Prasmju programmā noteiktās prioritātes un aktivitātes. Programma arī:

• atbalsta Eiropas sociālo tiesību pīlāru;
• īsteno ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam;
• attīsta Eiropas dimensiju sportā.

Kurš var piedalīties? Skatiet šeit.

Pieaugušo izglītība un mūžizglītība Eiropā

Mūžizglītība ir process, kas ietver visas izglītības formas (formālo, ikdienējo un neformālo) un ilgst no pirmskolas perioda līdz periodam pēc pensionēšanās. Tā ir paredzēta, lai cilvēki visu mūžu varētu attīstīt un uzturēt pamatkompetences,a kā arī sniegtu pilsoņiem brīvas pārvietošanās iespējas starp darbvietām, reģioniem un valstīm. Mūžizglītība ir svarīgs elements arī iepriekš minētajā Lisabonas stratēģijā, jo tas ir ļoti svarīgi pašattīstībai, kā arī konkurētspējas un nodarbināmības uzlabošanai. ES ir pieņēmusi vairākus instrumentus pieaugušo izglītības veicināšanai Eiropā.

Mūžizglītības Eiropas joma

Lai mūžizglītību padarītu par realitāti Eiropā, Eiropas Komisija ir izvirzījusi par mērķi izveidot Mūžizglītības Eiropas zonu. Šajā kontekstā Komisijas uzmanības centrā ir izglītojamo un darba tirgus vajadzību identificēšana, lai uzlabotu izglītības pieejamību un pēc tam izveidotu partnerību starp valsts pārvaldes iestādēm, izglītības pakalpojumu nodrošinātājiem un pilsonisko sabiedrību.

Šīs ES iniciatīvas pamatā ir mērķis nodrošināt pamatprasmes, nostiprinot padomdošanas un informācijas pakalpojumus Eiropas līmenī un atzīstot visas mācību formas, tostarp formālo izglītību un ikdienējo un neformālo apmācību.

ES organizācijas, kas veicina arodizglītību Eiropā

Ar mērķi sekmēt sadarbību un apmaiņu profesionālās apmācības jomā ES ir izvirzījusi speciālas struktūras, kas darbojas PROFESIONĀLĀS APMĀCĪBAS jomā.

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP / Centre Européen pour le Développement de la Formation Professionnelle) tika izveidots 1975. gadā kā specializēta ES aģentūra profesionālās izglītības un apmācības veicināšanai un attīstībai Eiropā. Centrs atrodas Salonikos (Grieķijā), un tas veic pētījumus un analīzi par profesionālo apmācību un izplata savu zinātību dažādiem Eiropas partneriem, piemēram, saistītajām pētniecības iestādēm, universitātēm un apmācības iestādēm.

Eiropas Izglītības fonds tika izveidots 1995. gadā un darbojas ciešā sadarbībā ar CEDEFOP. Tā uzdevums ir atbalsts partnervalstīm (ārpus ES) to profesionālās apmācības sistēmu modernizācijā un attīstībā.

Dzīves kvalitāte — ES sociālās politikas prioritāte

Labvēlīgi dzīves apstākļi ir atkarīgi no daudziem faktoriem, piemēram, kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītības un apmācības iespējām un labām transporta iespējām, un tie ir tikai daži aspekti, kas ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi un darbu. Eiropas Savienības izvirzītais mērķis ir pastāvīgi uzlabot dzīves kvalitāti visās savās dalībvalstīs un ņemt vērā jaunos mūsdienu Eiropas izaicinājumus, piemēram, sociāli atstumtos cilvēkus vai novecojošo sabiedrības daļu.

Nodarbinātība Eiropā

Nodarbinātības iespēju uzlabošana Eiropā ir Eiropas Komisijas galvenā prioritāte. Ļoti dažādas iniciatīvas ES līmenī tiek izstrādātas un ieviestas Eiropas Nodarbinātības stratēģijas atbalstam ar perspektīvu risināt bezdarba problēmu un palielināt mobilitāti starp darbavietām un reģioniem. Tās iekļauj Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES) un ES prasmju panorāmu.

Veselība un veselības aprūpe Eiropas Savienībā

Veselība ir lolota vērtība, kas ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi, tāpēc ir svarīga prioritāte visiem eiropiešiem. Veselīga vide ir izšķiroši svarīga mūsu individuālajai un profesionālajai attīstībai, un ES pilsoņi izvirza arvien augstākas prasības darba aizsardzībai un augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Viņiem ir nepieciešama ātra un vienkārša piekļuve ārstēšanai, ceļojot Eiropas Savienībā. ES veselības politiku mērķis ir reaģēt uz šīm vajadzībām.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi koordinētu pieeju veselības politikai, ieviešot praksē virkni iniciatīvu, kas papildina valsts iestāžu darbības. Eiropas Savienības kopīgā rīcība un mērķi ir iekļauti ES veselības programmās un stratēģijās.

Pašreizējā programma “ES – veselībai” (2021.–2027. gadam) ir ES ambiciozā reakcija uz COVID-19. Pandēmijai ir liela ietekme uz pacientiem, medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem un veselības aprūpes sistēmām Eiropā. Jaunā programma “ES – veselībai” ir vairāk nekā tikai reakcija uz krīzi, lai pievērstos veselības aprūpes sistēmu noturībai.

Programma “ES – veselībai”, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/522, nodrošinās finansējumu atbalsttiesīgajām vienībām, veselības organizācijām un NVO no ES valstīm vai ar programmu saistītajām valstīm ārpus ES.

Ar programmu “ES – veselībai” Eiropas Savienība investēs 5,3 miljardus EUR pēc pašreizējām cenām darbībās ar ES pievienoto vērtību, kas papildina ES valstu politikas un tiecas uz vienu vai vairākiem programmā “ES – veselībai” iekļautajiem mērķiem:

1. veselības Eiropas Savienībā uzlabošana un veicināšana;

• slimību profilakse un veselības veicināšana;
• starptautiskās veselības iniciatīvas un sadarbība;

2. pārrobežu veselības apdraudējumu novēršana;

• profilakse, gatavība un reakcija uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;
• valsts krājumu papildināšana ar krīzi saistītiem būtiskiem produktiem;
• zāļu, veselības aprūpes un atbalsta personāla rezerves izveidošana;

3. zāļu, medicīnisko ierīču un ar krīzi saistītu produktu uzlabošana;

• zāļu, medicīnisko ierīču un ar krīzi saistītu produktu pieejamības un atļaušanās iespējas nodrošināšana;

4. nostiprināt veselības sistēmas, to noturību un resursu efektivitāti;

• veselības datu, digitālo rīku un pakalpojumu, veselības aprūpes digitālās pārveides stiprināšana;
• piekļuves veselības aprūpei uzlabošana;
• ES veselības tiesību aktu izstrāde un ieviešana, lēmumu pieņemšana uz pierādījumu pamata;
• integrēts darbs valstu veselības aprūpes sistēmās.

Izglītība Eiropas Savienībā

Izglītībai Eiropā ir dziļas saknes un liela daudzveidība. Jau 1976. gadā izglītības ministri izlēma izveidot informācijas tīklu, lai labāk izprastu izglītības politikas un sistēmas toreizējā deviņu valstu Eiropas Kopienā. Tas atspoguļoja principu, ka ir pilnībā jāciena konkrēta izglītības sistēmas iezīme jebkurā dalībvalstī, vienlaikus uzlabojot koordinētu mijiedarbību starp izglītības, apmācības un nodarbinātības sistēmām. Eurydice — informācijas tīkls par izglītību Eiropā — formāli darbu sāka 1980. gadā.

1986. gadā uzmanība no informācijas apmaiņas pievērsās studentu apmaiņai, uzsākot Erasmus programmu, kas tagad ir izaugusi par Erasmus+programmu, ko bieži min kā vienu no visveiksmīgākajām ES iniciatīvām.

Transports Eiropas Savienībā

Transports bija viena no toreizējās Eiropas Kopienas pirmajām kopējām politikām. Kopš 1958. gada, kad stājās spēkā Romas līgums, ES transporta politika tika koncentrēta uz robežu šķēršļu likvidēšanu starp dalībvalstīm, tādējādi sniedzot iespēju ātrai, efektīvai un lētai cilvēku un preču pārvietošanai.

Šis princips ir cieši saistīts ar ES centrālo mērķi — dinamisku ekonomiku un saliedētu sabiedrību. Transporta sektors ģenerē 10 % no ES bagātības, kas tiek noteikta pēc iekšzemes produkta (IKP), un tas ir līdzvērtīgi apmēram vienam triljonam eiro gadā. Tas nodrošina arī vairāk nekā desmit miljonus darbavietu.

Šengenas zona

Šengenas konvencija, kas ir spēkā kopš 1995. gada marta, atcēla robežkontroli parakstītāju valstu teritorijā un izveidoja vienu ārēju robežu, kur pārbaudes ir jāveic atbilstoši vispārējam noteikumu kopumam.

Pašlaik Šengenas zona aptver lielāko daļu ES valstu, izņemot Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Īriju un Rumāniju. Tomēr Bulgārija, Horvātija un Rumānija šobrīd ir procesā, lai pievienotos Šengenas zonai, un jau lielā mērā pielieto Šengenas acquis. Turklāt Šengenas zonai ir pievienojušās arī valstis ārpus Eiropas Savienības — Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina.

Gaisa transports

Vienota Eiropas tirgus izveidošana gaisa transportam ir nozīmējusi zemākas cenas, kā arī plašāku pārvadātāju un pakalpojumu izvēli pasažieriem. ES ir izveidojusi arī tiesību kopumu, lai nodrošinātu taisnīgu pieeju aviopasažieriem.

Aviopasažieru tiesības

Jums kā aviopasažierim ir noteiktas tiesības saistībā ar informāciju par lidojumiem un rezervēšanu, bagāžas bojājumiem, kavējumiem un atcelšanu, iekāpšanas atteikumu, kā arī kompensāciju negadījuma situācijā un tad, ja radušās grūtības saistībā ar kompleksām brīvdienām. Šīs tiesības attiecas uz iekšzemes un starptautiskiem regulāriem reisiem un čarterreisiem no ES lidostas vai uz ES lidostu no lidostas ārpus ES, ja tos apkalpo ES lidsabiedrība.

Dzelzceļa transports

Pēdējo 25 gadu laikā Komisija ir ļoti aktīvi ieteikusi Eiropas dzelzceļa transporta tirgus restrukturizāciju, lai stiprinātu dzelzceļu pozīciju salīdzinājumā ar citiem transporta režīmiem. Komisijas darbs ir koncentrējies uz trim lielajām jomām, kas ir izšķiroši svarīgas, attīstot spēcīgu un konkurētspējīgu dzelzceļa transporta nozari:

1. dzelzceļa transporta tirgus atvēršana konkurencei;
2. nacionālo tīklu sadarbspējas un drošības uzlabošana;
3. dzelzceļa transporta infrastruktūras attīstība.

Latvijas valsts iekārtu, varas kompetences un cilvēktiesības nosaka Latvijas Republikas Satversme (konstitūcija). Latvija ir demokrātiska, parlamentāra Republika. Valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Likumdošanas vara pieder parlamentam - Saeimai, kas sastāv no 100 deputātiem. Saeimas vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem, un tās ir vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas. Tiesības ievēlēt Saeimu ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Latvijā ir daudzpartiju sistēma, un Saeimā tās tiek pārstāvētas pēc proporcionālā principa. 

Valsts galva ir Prezidents, ko ievēl Saeima uz četriem gadiem. Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos pārstāvjus, viņam ir tiesības parakstīt likumus, atdot tos atpakaļ Saeimai otrreizējai pārskatīšanai, kā arī likuma ierosināšanas tiesības.

Izpildvara pieder Ministru prezidentam un Ministru kabinetam. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība, kā arī viņi ir atbildīgi Saeimas priekšā.

Tiesu varu Latvijā realizē rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa. Tiesneši ir neatkarīgi un padoti vienīgi likumam. Latvijā darbojas Satversmes tiesa, kas galvenokārt izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei (valsts konstitūcija).

Policija Latvijā ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija.

Galvenā darba tirgus institūcija Latvijā ir Nodarbinātības valsts aģentūra, kuras misija ir sekmēt darba meklētāju nodarbinātības iespējas un palīdzēt darba devējiem atrast nepieciešamos darbiniekus.

Saites:

2022. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1373 EUR.

Darbinieka atalgojuma apmērs parasti ir atkarīgs no darbinieka profesijas un prasmēm, kā arī no uzņēmuma darbības jomas. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un finanšu jomā, kā arī ražošanas uzņēmumu speciālistu un vadītāju atalgojums ir visaugstākais.

Vidējās stundu atalgojuma likmes pa profesijām (bruto):

• Inženieri 10 – 14 EUR,
• IT speciālisti 15 - 22 EUR,
• Metinātāji 7 - 9 EUR,
• Tirdzniecības pārstāvji 8 – 11 EUR,
• Noliktavas darbinieki 7 – 8 EUR.

Darba samaksa Latvijas reģionos ir atšķirīga, visaugstākā tā ir galvaspilsētā un tās reģionā, viszemākā vidējā darba samaksa ir Latvijas Austrumu daļā – Latgales reģionā.

Latvijā iedzīvotāju ienākumiem tiek piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. IIN likmes 2023.gadā:

• gada kopējiem ienākumam līdz 20 004 EUR  tiek piemērota 20 % IIN likme;
• gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 EUR , bet nepārsniedz 78 100 EUR, tiek piemērota 23 % IIN likme;
• gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 EUR, tiek piemērota 31 % IIN likme.

Ienākumiem tiek piemērots ar nodokli neapliekamais minimums un nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošajām personām. Neapliekamais minimums ir katrai personai individuāls un to aprēķina saskaņā ar īpašu formulu, ņemot vērā personas gada ar nodokli apliekamo ienākumu apmēru  2023.gadā maksimālais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir 500 EUR mēnesī.

Savukārt nodokļu atvieglojumu apmērs par katru apgādībā esošu personu 2023.gadā ir 250 EUR mēnesī jeb 3000 EUR gadā.

Gada neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgadāmajām personām piemēro arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidentam, ja Latvijā ir gūti vairāk nekā 75 % no kopējiem ienākumiem.

Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pašreizējā sociālo apdrošināšanas iemaksu likme ir 34,09% (ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem) no darbinieka ienākumiem, no kuriem 23,59% maksā darba devējs un 10,5% - darbinieks.

Pievienotās vērtības nodokļa pamata likme ir 21% un samazinātā likme, ko piemēro atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām ir 12% un 0%.

Nekustamā īpašuma nodoklis:

• 1,5% - zemei, ēkām, inženierbūvēm no īpašuma kadastrālās vērtības,
• Dzīvojamajām mājām - 0,2% , ja kadastrālā vērtība nepārsniedz 56 915 EUR,  0,4% - no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 EUR, bet nepārsniedz 106 715 EUR, 0,6%. - no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 EUR.

Ar akcīzes nodokli apliekami alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni, kafija, dabasgāze un elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums.

Muitas nodokli piemēro tikai attiecībā pret precēm, kas tiek importētas no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis. Piemērojamā nodokļa likme ir atkarīga no preces veida un vērtības.

Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas maksā visas juridiskās un fiziskās personas, kam pieder uz viņu vārda Latvijā reģistrēti transportlīdzekļi. Pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates nodevai jābūt samaksātai pilnā apmērā. Tāpat, arī automašīnu un motociklu nodokli jāiemaksā valsts budžetā pirms reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Saites:

Vidējā bruto darba alga mēnesī Latvijā 2022. gadābija 1373 EUR.

Mēnesī par īres un komunālajiem maksājumiem tiek tērēti 30 – 40 % no vidējās darba algas. Vidējās patēriņa cenas Latvijā īpaši neatšķiras no vidējām cenām citās Eiropas valstīs, tomēr atsevišķām produktu grupām, kā vietējie dārzeņi, degviela, cigaretes u.c. cenas ir salīdzinoši zemākas.

Krievijas iebrukums Ukrainā izraisījis cenu kāpumu ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Vidējās cenas pārtikas produktiem bez akcijas precēm veikalos

2023.gada sākumā: cūkgaļa – 5,90 EUR/kg, cīsiņi, desa – 7,50-12,50 EUR/kg, vistas fileja – 7.50 EUR/kg, siers – 11,80 EUR/kg, piens – 1.35 EUR/litrs, maize – 1kg – 1,90-3,10 EUR, kartupeļi – 0,60 EUR/kg, alus cena veikalos – 2,60 EUR/1l). Maltīte restorānā vidēji izmaksā no 20 līdz 40 EUR.

Cena par 1 litru 95.markas degvielas vidēji ir 1,62,  ; 1 litrs dīveļdegvielas maksā 1,70 EUR Tase kafijas kafejnīcā vai restorānā – 2,10 EUR. Kino biļete – 8 EUR. Peldbaseina apmeklējums, 1 nodarbība – 8,50 EUR.

Saites:

Latvijas pilsētu iedzīvotāji pārsvarā dzīvo daudzdzīvokļu namos. Lauku rajonu iedzīvotāji galvenokārt – privātmājās.

Dzīvokļu tirgus īpatnība Latvijā ir diezgan ievērojamā cenu atšķirība starp Rīgu, atsevišķām pilsētām un pagastiem tuvu Rīgai un pārējo valsts teritoriju.

Ja vēlaties noīrēt mājokli, tad, Jums ir jāmeklē sludinājumi presē, internetā, nekustamo īpašumu aģentūrās. Sociālo tīklu vietnēs arī ir atrodami dažādi sludinājumi, tostarp par mājokļa izīrēšanu, pārdošanu u.c.

Varat vērsties arī vietējā pašvaldībā, lai uzzinātu par pašvaldības īpašumā esoša mājokļa īres iespējām, taču brīvi pašvaldības mājokļi galvenokārt ir pieejami tikai mazākās pilsētās un ciematos.

Īres līgumam ir jābūt noslēgtam rakstiskā veidā un tajā ir jābūt ietvertiem visiem būtiskajiem nosacījumiem – cena, līguma termiņš, lietošanas noteikumi, remonta izdevumi, mājdzīvnieku esamība u.tml. Īres līgums drīkst būt noslēgts uz laiku līdz 10 gadiem, jo pēc likumdošanas nav pieļaujami beztermiņa īres līgumi.

Dzīvokļa īrēšana galvaspilsētā vidēji izmaksā  250-550 EUR mēnesī, turklāt šajā summā parasti nav iekļauti  komunālie maksājumi (samaksa par ūdeni, elektroenerģiju, gāzi, internetu, tālruni utt.). Cena būs atkarīga no dzīvokļa platības, stāvokļa un atrašanās vietas, kā arī īpašnieks var palūgt priekšapmaksu.

Citās Latvijas pilsētās dzīvokļu īre parasti ir par zemāku cenu nekā Rīgā, bet parasti ne mazāka kā EUR 70 mēnesī. Jārēķinās ar to, ka var tikt prasīta īres priekšapmaksa (par 1-3 mēnešiem).Dzīvokļa pirkšana vai pārdošana ir viens no izplātītākajiem darījumu veidiem ar nekustamiem īpašumiem. Nekustamā īpašuma iegūšanas process ir stingri reglamentēts ar normatīviem aktiem, tāpēc īpašuma tiesību pārejas gadījumā, kā pārdevējam, tā arī pircējam jāievēro visas formālās prasības, lai darījumam būtu juridiskais spēks, piemēram, īpašuma tiesību nostiprināšana Zemesgrāmatā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas (pirkuma līgums, nostiprinājuma lūgums, kvīts par valsts nodevas un kancelejas nodevas samaksas).

Mājokļa iegādei ir pieejami kredīti. Par to nosacījumiem būtu jāinteresējas bankās. Ir vērts uzzināt piedāvājumu vairākās bankās un izvēlēties sev izdevīgāko.

Bez tam valstī ir pieejams atbalsts mājokļa iegādei vai remontam personām, kuras atbilst šīs programmas kritērijiem. Par nosacījumiem lasiet ALTUM mājas lapas sadaļā Paklapojumi  > Iedzīvotājiem www.altum.lv, vai interesējieties bankās, kuras nodrošina šīs programmas īstenošanu sadabībā ar ALTUM.

Jāņem vērā, ka Latvijā ir iespējama situācija, kad mājoklis var tikt pārdots atsevišķi no zemes, uz kuras tas atrodas. Tāpēc pārliecinieties par šo punktu pirms darījuma slēgšanas.

Attiecībā uz dzīvokļu iegādi būtu jāpatur prātā vai iegādājaties tā saucamās “domājamās daļas”, vai atsevišķu īpašumu. Tam būs ietekme uz pirkuma procedūru, īpašuma nodokli un citiem aspektiem.

Konsultācijas un pakalpojumu īpašuma iegādes jautājumā var saņemt pie zvērienāta notāra www.latvijasnotars.lv.

Saites:

Veselības aprūpes pakalpojumus sniedz gan valsts, gan pašvaldības, gan privātās ārstniecības iestādes. Saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams tikai ārstniecības iestādēs, kuras noslēgušas līgumus ar Nacionālo veselības dienestu.

Latvijā valsts garantēto medicīnisko palīdzību var saņemt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļi un arī ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, kā arī bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un aizturētās, apcietinātās un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas. Pārējie iedzīvotāji saņem ārstniecības pakalpojumus atbilstoši ārstniecības iestādes vai speciālista maksas pakalpojumu cenrādim.

Obligātu veselības pārbaudi (OVP) jāveic personām, kuras strādā darbos saistītos ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (piemēram, ēdināšanas sektorā), kā arī tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori vai kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Izdevumus par OVP pirms darba uzsākšanas (darba tiesisko attiecību uzsākšanas) pēc savstarpējās vienošanās sedz pats cilvēks vai topošais darba devējs. Izdevumus par atkārtotām veselības pārbaudēm sedz darba devējs.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība

Latvijā izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP) var, zvanot uz NMP dienesta tālruņa numuru 113 vai uz glābšanas dienesta tālruni 112. Šie tālruņa numuri ir pieejami, zvanot gan no mobilā, gan fiksētā tālruņa.

Situācijās, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība., var sazināties ar savu ģimenes ārstu vai pēc viņa darba laika zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni +371 66016001 (darba dienās no 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās - visu diennakti; konsultāciju iespējams saņemt latviešu, krievu un angļu valodā), vai pašam vērsties tuvākajā traumpunktā, slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Primārā veselības aprūpe

Latvijā primāro veselības aprūpi sniedz ģimenes ārsts. Ģimenes ārsts kopā ar sertificētu māsu vai sertificētu ārsta palīgu nodrošina pacienta veselības aprūpi ģimenes ārsta prakses vietā un pacienta dzīvesvietā.

Katram iedzīvotājam ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu, izvēli apstiprinot ar reģistrāciju pie izvēlētā ārsta. Reģistrācija ir bezmaksas. Informāciju par to, kādi ģimenes ārsti strādā Jūsu dzīvesvietas novadā vai pilsētā, iespējams saņemt Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā (www.vmnvd.gov.lv). Reģistrēšanās pie ārsta var notikt gan ārsta darba prakses vietā, gan elektroniski - valsts e-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv. Valsts e-veselības portālā būs iespēja, piemēram, arī apskatīt informāciju par Jūsu e-darbnespējas lapām, pieteikties Eiropas veselības apdrošināšanas kartei (EVAK), apskatīt saņemtās e-receptes, saņemt informāciju par e-nosūtījumiem un to rezultātiem u.c.

Katrs iedzīvotājs var būt reģistrēts tikai pie viena ģimenes ārsta.

Pirms doties pie ārsta, lai saņemtu valsts garantēto ārstēšanu, maksājot tikai pacienta iemaksas, ir jānoskaidro:

• vai Jūsu izvēlētais ārsts vai ārstniecības iestāde sniedz ārstēšanu, ko apmaksā no valsts budžeta.
• vai Jums nepieciešamā ārstēšana tiek apmaksāta no valsts budžeta.

Vizīte pie ģimenes ārsta parasti ir jāpiesaka, un pacients tiek pieņemts ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā no pierakstīšanās dienas. Tomēr ikvienam ģimenes ārstam katru darba dienu ir vismaz viena stunda pacientu ar akūtām saslimšanām pieņemšanai bez iepriekšējā pieraksta. 

Ambulatorā un stacionārā palīdzība

Lai saņemtu konsultācijas pie speciālistiem, veiktu diagnostiskos izmeklējumus vai saņemtu citus ambulatorus veselības aprūpes pakalpojumus, iedzīvotāji var vērsties ambulatorās ārstniecības iestādēs. Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā (stacionārā), iedzīvotāji var vērsties ārstniecības iestādēs, kurās tiek nodrošināta valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, pacients veic pacienta iemaksas vai līdzmaksājumu.

Pilns pacienta iemaksu saraksts ir pieejams Nacionālā veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv sadaļā „Veselības aprūpes pakalpojumi”.

Lai saņemtu valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai diagnostisko izmeklējumu vai ārstēšanos slimnīcā, maksājot tikai pacienta iemaksu, parasti nepieciešams ģimenes ārsta vai cita ārsta speciālista nosūtījums.

Zobārstniecība 

Latvijā zobārstniecības pakalpojumi, ieskaitot zobu higiēnista apmeklējumu, no valsts budžeta apmaksā tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, pie nosacījuma, ka tie ir saņemti pie zobārstniecības speciālista un ārstniecības iestādēs, kuras ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Reizi gadā bērniem tiek apmaksāta arī zobu higiēna - 2 līdz 18 gadu vecumā. Divas reizes gadā zobu higiēnas pakalpojumus bērni var saņemt 7, 11 un 12 gadu vecumā.

Ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātus zobārstniecības veselības aprūpes pakalpojumus - https://www.vmnvd.gov.lv/lv/zobarstniecibas-palidziba

Informācija par gaidīšanas rindām valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu saņemšanai ir pieejama sadaļā rindapiearsta.lv

Zāļu iegāde

Ambulatorai ārstniecībai nepieciešamās zāles pacienti var iegādāties vispārēja tipa aptiekā. Bezrecepšu zāles var iegādāties aptiekā klātienē vai ar tīmekļa – (https://www.zva.gov.lv/lv/pacientiem-un-sabiedribai/zales/zalu-iegade/tiessaistes-aptiekas)

 starpniecību, savukārt recepšu zāles – tikai klātienē pret atbilstoši normatīviem aktiem noformētu recepti.

Lai iegādātos recepšu zāles vai nereģistrētās zāles, pacientam ir jāiesniedz aptiekā ārstniecības personas izrakstīta recepte vai, iegādājoties zāles pret e-recepti, obligāti jāuzrāda personas apliecinošs dokuments – pase vai ID-karte (citi dokumenti, kā autovadītāja apliecība, nebūs pieņemami).

Receptes izrakstīšana ir bez maksas, taču personai jāmaksā pacienta iemaksa par vizīti pie attiecīgā speciālista. Ja ārsts neveic pacienta apskati un konsultēšanu, par receptes saņemšanu nav jāmaksā pacienta iemaksa. Lai apskatītu informāciju par sev izrakstītajām e-receptēm, nepieciešams autorizēties E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv, kur savā E-veselības profilā, sadaļā "Receptes", būs redzams izrakstītā medikamenta nosaukums, deva, receptes izrakstīšanas datums un arī derīguma termiņš.

Valstī pastāv arī kompensējamo zāļu saraksts, ar kuru var iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājas lapā.

Informāciju par veselības aprūpes saņemšanas iespējām un pacientu maksājumiem var iegūt ārstniecības iestādē, kā arī Nacionālajā veselības dienestā (www.vmnvd.gov.lv) un reģionālajās slimokasēs, kā arī pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.

Ja pirms aizbraukšanas no savas valsts, esat noformējuši S veidlapas, piemēram, S1, tad ierodoties Latvijā, atcerieties to piereģistrēt Nacionālajā veselības dienestā.

Saites:

Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst latviešu valodā. Citā valodā to var iegūt pēc mazākumtautību izglītības programmām vai arī privātās izglītības iestādēs. Ikviens, kurš apgūst pamatizglītību vai vidējo izglītību citā valodā vienlaicīgi arī apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas pārbaudes eksāmenu valstī noteiktajā kārtībā un apjomā.

Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās notiek valsts valodā, ja to finansē no valsts vai pašvaldību budžeta.

Maksu par pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību skolās sedz no valsts vai pašvaldību budžeta. Latvijā darbojas arī vairākas privātskolas, kuras nodrošina izglītību sākot ar pirmsskolas līmeni. Privātā izglītības iestāde var noteikt savu maksu par izglītības ieguvi.

Ja izglītība ir iegūta ārvalstīs, saskaņā ar Augstskolu likumu, izglītību apliecinošs dokuments ir jāiesniedz ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centrā (AIC).

ES valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Latvijā pastāv 10 ballu vērtēšanas sistēma, kur 10 ir izcili, papildus skaidrojumi par vērtēšanas skalu AIC mājas lapā.

1.–3. klasei, vērtēšanas sistēmā tiek izmantoti apguves līmeņi (sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti) pret konkrētiem sasniedzamiem rezultātiem katrā mācību priekšmetā. E-klasē minētos līmeņus attiecīgi apzīmē ar burtiem S, T, A, P.

Latvijas izglītības sistēma sastāv no pirmskolas izglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības. Vispārējā izglītība pavisam ilgst 12 gadus, ietverot obligāto 9-gadīgo pamatizglītību un 3-gadīgo vidējo izglītību. Papildus Latvijā ir obligāta pirmsskolas izglītība 5-6 gadu vecumā.

Pamatizglītības pakāpe ietver vispārējo pamatizglītību (1.-9. klases) un profesionālo pamatizglītību. Vidējās izglītības pakāpe ietver vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību. Augstākās izglītības pakāpe ietver gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

Latvijas izglītības sistēmu veido 8 līmeņi:

Pirmsskolas izglītība (ISCED 0.līmenis)

No 1,5 līdz 7 gadu vecumam bērni apmeklē pirmskolas izglītības iestādes – bērnu dārzus. Sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta bērniem no 5 gadu vecuma. Pirmskolas izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām īsteno speciālajās pirmskolas izglītības iestādēs.

Pamatizglītība (ISCED 1. un 2.līmenis)

Pamatizglītības programmas apguve ir no 6 vai 7 gadu vecuma, tās ilgums ir 9 gadi (1. – 9. klase). Pamatizglītība Latvijā ir obligāta. Pamatskolu beidzot, skolnieki kārto centralizētos eksāmenus, kuru skaitu un saturu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

Vidējā izglītība (ISCED 3.līmenis)

Vidējās izglītības pakāpē ir 2 veidu programmas:

• vispārējā vidējā (vidusskolas vai ģimnāzijas 3 gadi; vai vakara (maiņu) vidusskolas un neklātienes skolas)
• profesionālā vidējā (arodskolas vai arodvidusskolas no 1 līdz 4 gadiem). Profesionālās izglītības iestādes piedāvā programmas visos ekonomiskās darbības virzienos. Audzēkņiem ir iespēja saņemt valsts budžeta stipendiju.

Beidzot vidusskolu, skolnieki kārto centralizētos eksāmenus.

Pēcvidējā izglītība (ISCED 4.līmenis)

Arī pēc vispārējās vidējās vai arodizglītības ieguves var apgūt profesionālās tālākizglītības programmas (ilgums no 1 līdz 3 gadiem) vai profesionālās pilnveides programmas (ilgums ne mazāks kā 160 mācību stundas, kas var būt kā daļa no kvalifikācijas).

Koledžas izglītība (ISCED 5. līmenis)

Koledža ir izglītības iestāde, kas īsteno 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Koledžas veidojas gan kā patstāvīgas izglītības iestādes, gan augstskolās kā studiju programmas. Neskatoties uz atšķirīgajiem izglītības iestāžu nosaukumiem, koledžas izglītības programmu beidzēju statuss ir līdzvērtīgs gan darba tirgū, gan izglītības turpināšanai, jo izglītības programmu izveides un īstenošanas nosacījumi ir vienoti.

Augstākā izglītība (ISCED 6.līmenis)

Augstāko izglītību var apgūt koledžā vai universitātē, augstskolā un akadēmijā.

Koledža ir augstākās pakāpes izglītības iestāde, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

Augstskola un akadēmija, kā arī universitāte ir augstākās pakāpes izglītības iestāde, kas īsteno otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un akadēmiskās augstākās izglītības programmas.

Studiju programmas iedalās akadēmiskās augstākās izglītības (bakalaurs 3-4 gadi, maģistrs 1-2 gadi) un profesionālās augstākās izglītības (profesionālā kvalifikācija 4 gadi, bakalaura profesionālais grāds 4 gadi, maģistra profesionālais grāds 1-2 gadi) programmās.

Augstāko izglītību var iegūt klātienes un neklātienes studijās. Latvijā ir limitēts valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaits katrā augstākās izglītības iestādē. Studenti var pretendēt uz valsts budžeta stipendiju.

Pēcdiploma studijas (ISCED 7.un8.līmenis)

Maģistra grāds dod tiesības studēt doktorantūrā, kas ilgst 3-4 gadus. Latvijā ir iespējams studēt doktora programmas šādos virzienos:

Sociālajās zinātnēs

Dabas zinātnēs

Likumdošanā

Tehniskajās zinātnēs

Humanitārajās zinātnēs

Pēc maģistra studijām ir iespēja turpināt izglītību, apgūstot doktora studijas dažādās nozarēs, kas ilgst 3-4 gadus.

Saites:

Latviešiem raksturīgas iezīmes: atturība, pašpaļāvība, neatkarība un neatlaidība. Citiem latvieši varētu šķist nesabiedriski – pārlieku mazrunīgi individuālisti, bet patiesībā viņiem vajag mazliet vairāk laika, lai rastos uzticība un draudzība. Raksturīga latviešu tautas paruna vēsta: „Runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts.”

Cilvēkiem ļoti patīk dāvināt ziedus un tas ir viens no īpašākajiem uzmanības apliecinājumiem. Sabiedrībā populāra ir vārda dienas svinēšana, kas varētu būt pielīdzināma dzimšanas dienas svinībām.

Latvijas iedzīvotājiem raksturīga īpaša attieksme pret stārķiem, piemēram, ja stārķis izveido ligzdu pie kāda mājas, tiek uzskatīts, ka šīs mājas iedzīvotāji tiek apveltīti ar īpašu svētību. Vēl joprojām Latvijā ir daudz cilvēku, kas mājās paši gatavo savu alu, vīnu un sieru. Vasarā naktī no 23. uz 24. jūniju noteikti ir jāpiedalās Līgo nakts un Jāņu dienas svinēšanā, kad visa nakts tiek pavadīta līksmojoties un meklējot mistisko „papardes ziedu”.

Latvija ir multikonfesionāla zeme un vadošā reliģija ir kristietība, kas dalās luteriskajā, Romas katoļu un pareizticīgo baznīcā, baptistu, anglikāņu, vecticībnieku un citās konfesijās. Bez lielākajām konfesijām Latvijā pārstāvētas ir arī jūdu, musulmaņu, krišnaītu, mormoņu, budistu, kā arī citas pasaules reliģijas. Latvija ir unikāla arī ar to, ka tajā spējis saglabāties samērā liels skaits vecticībnieku draudžu.

Latvija ir neliela, bet ļoti skaista zeme, šeit ir daudz interesantu tūrisma objektu (Baltijas jūras piekraste, kas vietām ir smilšaina, vietām akmeņaina, Gaujas Nacionālais parks, kas tiek saukts arī par ”mazo Šveici”, dažādi interesanti dabas veidojumi, kas sastopami visā teritorijā, seni kultūras pieminekļi utt.). Latvijā, jo sevišķi Latgalē ir spēcīgi attīstīta amatniecība un citas tautas mākslas izpausmes formas, piemēram, keramika, aušana, pīšana u.c.

Latvijā ir attīstīta teātru kultūra un cilvēki labprāt tos apmeklē. Tāpat arī dziesmu un deju festivāli, kas parasti tiek rīkoti vasarā un pulcē dalībniekus un apmeklētājus no visas pasaules.

Latvijā ļoti populārs ir sports – hokejs, basketbols, biatlons, bobslejs u.c. Ir iespēja apmeklēt ledus halles, sporta klubus, izklaides centrus ģimenēm.

Rīgu var uzskatīt par Latvijas kultūras metropoli, jo šeit ir sakoncentrēts milzīgs skaits zinātnes, kultūras un izklaides objektu. Daudzi muzeji ir kļuvuši par nozīmīgiem kultūras dzīves centriem, kur regulāri notiek dažādi sabiedriski pasākumi.

Latvijas muzeju katalogs atrodams vietnē: www.muzeji.lv

Unikāls kultūras mantojuma projekts Eiropas mērogā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, saukta arī par Gaismas pili (www.lnb.lv).

Lai uzzinātu par aktuāliem jautājumiem un novitātēm kultūras jomā, apmeklējiet Kultūras ministrijas interneta portālu www.km.gov.lv.

Mājas lapas, kurās atrodama ar kultūru saistītas aktualitātes atradīsiet šeit: http://www.rits.lv/, http://www.satori.lv/ u.c.

Lai iegūtu vairāk informācijas par Latviju un tūrisma iespējām Latvijā, apmeklējiet tūrisma informācijas portālus:  www.latvia.travel/lv; www.vietas.lv; www.tours.lv; www.travelnews.lv; www.travellatvia.lv.

Par dažādām kultūras pasākumu aktivitātēm var uzzināt arī pašvaldību mājas lapās.

Saites:

Latvijā civilstāvokļa aktu reģistrāciju veic Dzimtsarakstu nodaļas, kuru darbību uzrauga Tieslietu ministrija.

Dzimtsarakstu nodaļa veic civilstāvokļa aktu - laulības, dzimšanas, miršanas - reģistrāciju; vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu; civilstāvokļa aktu ierakstu papildinājumus, labojumus un atjaunošanu; izsniedz ģimenes stāvokli apliecinošus dokumentus laulībām ārvalstīs, atkārtotas dzimšanas, miršanas un laulību apliecības, kā arī arhīva izziņas.

Par bērna piedzimšanu vecākiem ir jāpaziņo viena mēneša laikā vietējā dzimtsarakstu nodaļā, klātienē uzrādot pasi vai personas apliecību (eID karte), izziņu no dzemdību nama par bērna piedzimšanu, ja ir arī laulības apliecību. Ja vecāki ir stājušies laulībā, reģistrēt var ierasties viens no vecākiem, bet, ja bērna vecāki nav laulībā, ir jāierodas obligāti abiem vecākiem. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Bērna dzimšanas reģistrācija tiek veikta bez maksas.

Plašāka informācija par to vai vecākiem pienākas kādi bērna piedzimšanas/ kopšanas pabalsti var izpētīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājas lapā: www.vsaa.gov.lv sadaļā ”Pabalsti un atlīdzības”.

Plašāku informāciju par svarīgākajām formalitātēm piedzimstot bērnam var meklēt Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv sadaļā Dzīves situācijas- Ģimene- Bērna gaidīšana un piedzimšana.

Pieņemt lēmumu par ārvalstī vai Latvijā dzimušu bērniņu, kura viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, atzīšanu par Latvijas pilsoni, piešķirt personas kodu un iekļaut ziņas iedzīvotāju reģistrā ir tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Ir pieļaujama dubultpilsonība. Latvijas pilsoņu bērniem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti. Jautājumus par pilsonību var sūtīt uz e-pasta adresi pastspmlp [dot] gov [dot] lv (pasts[at]pmlp[dot]gov[dot]lv).

Laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Dzimtsarakstu nodaļā, klātesot diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Steidzamos gadījumos termiņš var tikt samazināts. Laulības reģistrācijai tiek piemērota valsts nodeva (14 EUR). Laulības noslēgšanas reģistrāciju iespējams organizēt ārpus Dzimtsarakstu nodaļas telpām. Precīzu informāciju par procedūru, nepieciešamajiem dokumentiem un citiem saistošiem jautājumiem var sniegt attiecīgā Dzimtsarakstu nodaļa. Iesniegumu par laulības noslēgšanu pilngadīgi Latvijas pilsoņi un Latvijas nepilsoņi var iesniegt arī attālināti, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.

Latvijā laulības var noslēgt arī ārzemnieki, kuri laulības noslēgšanas brīdī valstī uzturas likumīgi.

Latvijā ir pieļaujama laulības noslēgšana pie ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja. Garīdzniekam šajā gadījumā jāsniedz ziņas Dzimtsarakstu nodaļai par noslēgto laulību, un tās tiek iekļautas laulību reģistrā.

Latvijā ir aizliegta laulība:

• pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas (ar izņēmuma gadījumu, kad persona ir sasniegusi 16 gadus, tās vecāki vai aizbildņi piekrīt un otrs laulājamais ir pilngadīgs),
• radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām,
• starp viena dzimuma personām,
• starp adoptētāju un adoptēto un aizbildnim ar aizbilstamo, pirms nav izbeigtas aizbildnības attiecības
• personai, kas jau atrodas laulībā.

Laulību var šķirt tiesa vai notārs.

Jāņem vērā, ka būs jāmaina personu apliecinošais dokuments un, ja ir attiecināma,- arī uzturēšanās atļauja, ja laulības noslēgšanas rezultātā tiek mainīts uzvārds (pāriet otra laulātā uzvārdā vai savam uzvārdam pievieno laulātā uzvārdu). Papildus informācija par šo jautājumu ir pieejama Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā, vai zvanot uz informatīvo tālruni +371 67209400.

Par autovadītāja apliecības maiņu sakarā ar uzvārda maiņu, interesējieties tuvākajā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nodaļā (https://www.csdd.lv/).

Par miršanas faktu paziņo Dzimtsarakstu iestādei ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts. Miršanas fakta reģistrācija tiek veikta bez maksas. Tiek izsniegta miršanas apliecība, kurā nemin miršanas cēloni, tas tiek ierakstīts tikai miršanas reģistrā.

Ārvalstī esošo Latvijas piederīgo laulības, dzimšanas un miršanas reģistrāciju ir tiesīga veikt LR diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība.

Saites:

Autoceļi un autobusu satiksme

Latvijā ir labi attīstīts autoceļu tīkls, kura savienojumi ar kaimiņvalstīm nodrošina autopārvadājumus jebkurā virzienā.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām ir nodrošināta regulāra autobusu kustība. Lai nokļūtu galvaspilsētā Rīgā no tālākās Latvijas rietumu puses pilsētas Liepājas vai tālākās austrumupuses pilsētas Daugavpils, Jums ceļā būs jāpavada apmēram trīs ar pusi stundas un brauciens izmaksās 10-12 EUR.

No Rīgas ar autobusu ir iespējams nokļūt uz lielākajām Eiropas pilsētām. Šādus reisus piedāvā pasažieru pārvadājumu kompānijas „Eurolines” un „Ecolines”.

Informāciju par autobusu satiksmi Jūs varat atrast - www.autoosta.lv ; www.1188.lv . Rīgas starptautiskās autoostas uzziņu dienests - +371 90000009 (0.34 EUR min);

Vilcienu satiksme

Starp lielākajām Latvijas pilsētām, kā arī Rīgas reģionā ir nodrošināta regulāra pasažieru vilcienu satiksme.

Informāciju par vilcienu satiksmi Jūs varat atrast - www.ldz.lv ;

www.1188.lv/satiksme .

Gaisa satiksme

Latvijā ir vairākās lidostas, no kurām lielākā ir ”Starptautiskā lidosta Rīga”, kura atrodas Latvijas galvaspilsētā - Rīgā, desmit kilometru attālumā no pilsētas centra. Satiksmi ar lidostu nodrošina 22.maršruta autobusi, kā arī taksometri.

Brauciena maksa taksometram no Rīgas lidostas līdz pilsētas centram parasti ir ap 15 EUR.

Mazākas lidostas ir Liepājā un Ventspilī. 

Latvijas nacionālā aviokompānija „AirBaltic” piedāvā reisus uz lielākajām Eiropas pilsētām, kā arī sadarbībā ar partnerkompānijām - uz Tālajiem Austrumiem un ASV.

Informāciju par „AirBaltic” piedāvātajiem reisiem Jūs varat atrast - www.airbaltic.lv

Lidostas uzziņu dienesta tālrunis: 1817 (maksas); zvanot no ārzemēm: +371 29311817 

Prāmju satiksme

Liepājas un Ventspils ostās pieejama regulāra prāmju satiksme uz Zviedrijas un Vācijas pilsētām.

Informācija par prāmju kustību līdz  līdz Ventspilij – www.stenaline.lv ; līdz Liepājai - www.terrabalt.lv

Pilsētu sabiedriskais transports

Lielākajās Latvijas pilsētās ir nodrošināta regulāra pilsētas sabiedriskā transporta kustība. Pilsētu brauciena biļetes var iegādāties preses tirdzniecības vietās vai pie transporta līdzekļa vadītāja vai konduktora.

Rīgā braukšanai tramvajos, autobusos un trolejbusos ir ieviesta elektroniskā norēķinu sistēma un norēķināties par braucienu var ar „e-talonu”. Tāpat iespējams iegādāties vienreizējo braukšanas biļeti.

Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumusRīgā, un, zvanot uz  informatīvo tālruni  +371 20361862 vai apmeklējot mājas lapu www.rigassatiksme.lv, varēsiet saņemt informāciju par Rīgas sabiedriskā transporta maršrutiem un grafikiem, kā arī par braukšanas biļešu cenām un atlaižu saņemšanu.

Plašāku informāciju par autobusu, vilcienu, prāmju un gaisa satiksmi Jūs varat uzzināt uzziņu portālā: www.1188.lv

Saites: