Latvijā 2021.gadā bija vidēji 2 miljoni (1 893,2 tūkst.) iedzīvotāju, no tiem aptuveni puse jeb 1 miljons ( 934,6 tūkstoši – 2021.g.) ir ekonomiski aktīvi. 2021. gada sākumā 1 187 891 jeb 62,7% no kopējā iedzīvotāju skaita bija latvieši, 463 587jeb 24,5% - krievi un pārējie 12,8% pārstāv citas etniskās grupas. Ekonomiskā aktivitāte pamatā koncentrējas Rīgā un reģionā ap Rīgu, kur dzīvo aptuveni puse ( 55%) valsts iedzīvotāju. Liela daļa apkārtējo rajonu iedzīvotāju strādā Rīgā.
Līdz ar vīrusa Covid-19 straujo izplatību pasaulē un ekonomisko aktivitāšu sarukumu, 2020. gada pirmajā pusē bija vērojamas izmaiņas darba tirgū – samazinājās nodarbinātības rādītāji un pieauga bezdarbs. Darba tirgus rādītāji 2020. gada otrajā pusē stabilizējās, uzlabojoties kopējai ekonomiskajai situācijai, tomēr atkal pasliktinājās līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu 2020.gada novembrī un ar to saistīto ieviesto pasākumu kopumu vīrusa ierobežošanai. 2021.gada sākumā reģistrēto bezdarbnieku skaits turpināja augt (sasniedzot 8,2%), tomēr līdz ar 2021.gada martu uzsākās būtisks uzlabojums darba tirgus situācijā, bezdarbnieku skaitam samazinoties par 13%, salīdzinot ar pirms Covid-19 pandēmijas situāciju (septembrī sasniedzot zemāko rādītāju – 6,0%). Savukārt, līdz ar 2021.gada 9.novembrī no jauna izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 ierobežošanai reģistrēto bezdarbnieku skaitam bija tendence pakāpeniski palielināties. Bezdarba situāciju līdz ar to ietekmē gan vispārējie sezonālie faktori, gan vīrusa ierobežošanai ieviestie pasākumi, taču kopumā ilgtermiņā vērojams darba tirgus situācijas uzlabojums un pieaugošs pieprasījums pēc darbaspēka daudzās tautsaimniecības nozarēs. Tāpat arī dažādie atbalsta pasākumi darba devējiem un aktīvās darba tirgus politikas pasākumi veicina labvēlīgus priekšnosacījumus darba tirgus attīstībai.[1]
Latvijas reģionos joprojām būtiski atšķiras ekonomiskā aktivitāte, un attiecīgi darba vietu nozīmīgākais īpatsvars koncentrējas Rīgas un Pierīgas reģionos, kamēr citos reģionos darba vietu skaits ir būtiski mazāks. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2022.gada marta beigās bija Rīgā (4,6%) un Rīgas reģionā (4,7%), bet augstākais Latgalē (14,8%). Vidzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis ir 7,6%, Zemgalē –6,8%, bet Kurzemē –7,5%.
2021. gadā Latvijā bija nodarbināti 864,0 tūkstoši jeb 62,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājies par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājās par 29,0 tūkstošiem.
Izvērtējot darba devēju sniegto informāciju par nepieciešamo izglītības līmeni darbiniekiem 2021.gadā veidotajās jaunajās darbavietās visbiežāk bija pieprasīti darbinieki ar profesionālo/ profesionālo vidējo izglītību (35%), kam seko augstākā profesionālā izglītība (ar kvalifikācijas iegūšanu) (21%) un vispārējā vidējā izglītība (20% no visām jaunajām darbavietām).[2]
Darba tirgū ir pieprasījums pēc elastīgiem un kompetentiem darbiniekiem, kuri gatavi vienlaicīgi veikt vairāku amatu pienākumus, kuriem papildus profesijas specifiskajām nepieciešamajām zināšanām piemīt arī kāda no pamata kompetencēm, piemēram, svešvalodu zināšanas. Saskarsmes un komunikācijas prasmes kā arī valsts valodas zināšanas visbiežāk tiek minētas kā pašas nepieciešamākās prasmes papildus darbavietas noteiktajām specifiskajām zināšanām/ prasmēm. Plānošanas/ laika menedžmenta prasmes ieņem ceturto vietu pieprasītāko papildu prasmju sarakstā. Datorprasmes lietotāja līmenī, angļu valodas zināšanas, organizatoriskās/ vadības prasmes un autovadītāja apliecība ir nepieciešamas vai vismaz vēlamas aptuveni pusei pieejamo vakanču. Gada laikā visu valodu prasmju nepieciešamība ir mazinājusies, izņemot angļu valodas, kas ir kļuvusi novērtētāka. Arī datorprasmes lietotāja līmenī un autovadītāja apliecība ir kļuvusi aktuālāka.[3]
Gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā pieprasījums augs galvenokārt pēc augstas kvalifikācijas profesiju speciālistiem. Visstraujākais darbaspēka pieprasījuma kritums būs zemas kvalifikācijas profesijās. Tas skars visas nozares. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums nākotnē varētu būtiski sarukt, līdz ar to profesionālās vidējās izglītības loma aizvien pieaugs. Saglabājoties esošai augstākās izglītības piedāvājuma struktūrai, būtiskākais darbaspēka iztrūkums augstākās izglītības grupā sagaidāms pēc speciālistiem ar izglītību inženierzinātņu, dabaszinātņu un IKT (STEM) novirzienos. Atbilstošās kvalifikācijas speciālistu iztrūkums līdz 2027. gadam varētu pārsniegt 14 tūkstošus, galvenokārt tādās jomās kā arhitektūra un būvniecība, datorzinātnes, fizikālās un inženierzinātnēs. Tāpat, līdz ar sabiedrības novecošanos tendencēm, kā arī medicīnas pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu gan iekšējā, gan arējos tirgos, izteikta saglabāsies veselības un sociālās aprūpes speciālistu nepietiekamība darba tirgū.[4]
Aizvien vairāk uzņēmēju sūdzas par darba ņēmēju trūkumu. Profesijas, kuras ilgstoši nevar aizpildīt, galvenokārt ir pieprasīti konkrēti speciālisti - Kravas automobiļu vadītāji, palīgstrādnieki, betonētāji, būvstrādnieki un mūrnieki.
Nodarbinātības valsts aģentūras statistikas datos vērojams, ka visvairāk ( 58%) vakanču 2022.gada 1.ceturksnī bija reģistrēts vidējas kvalifikācijas pamatgrupas profesijās (kravas automobiļa vadītājs, betonētājs, pavārs, būvnieks, mūrnieks, apdares darbu strādnieks un mazumtirdzniecības veikala pārdevējs)kam seko zemas kvalifikācijas profesijas (29%) (palīgstrādnieks, būvstrādnieks, kūdras ieguves palīgstrādnieks, sezonas lauksaimniecības strādnieks, ceha strādnieks, apkopējs, ceļu būves palīgstrādnieks). Augstas kvalifikācijas profesijas sastāda 13% no reģistrēto vakanču kopskaita (programmētājs, māsa (medicīnas māsa), klientu/ pārdošanas konsultants, pārdošanas speciālists, pirmsskolas izglītības skolotājs, projekta vadītājs, lietojumprogrammu izstrādātājs).
[1] Reģistrētā bezdarba prognoze 2022.gadam”
[2] Ziņojums “Darba tirgus īstermiņa prognoze 2021.gadam: darba devēju aptauja”
[3] Ziņojums “Darba tirgus īstermiņa prognoze 2021.gadam: darba devēju aptauja”
[4] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2020.gads
Lai operatīvi palīdzētu darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu, un darba devējiem, kuru uzņēmumu darbību iespaidoja vīrusa Covid-19 pandēmija, 2020.gadā tika ieviesti vairāki papildus atbalsta mehānismi un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākumi, tai skaitā, algu subsīdiju atbalsts, no kuriem daļa modificētā formā turpinājās arī 2021.gadā. Turpinājās arī atbalsta pasākumu pielāgošana NVA reģistrēto bezdarbnieku un NVA sadarbības partneru mainīgajām vajadzībām. Tāpat 2021.gadā tika pilnveidoti citi NVA īstenotie aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, pielāgojot tos izmaiņām tautsaimniecībā un vienlaikus arī palīdzot bezdarbniekiem pārvarēt tos šķēršļus, kas kavē iesaisti darba tirgū, kā arī sniedzot atbalstu darba devējiem, kuriem nepieciešams papildu darbaspēks. Īpašs uzsvars arī 2022.gadā tiks likts uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem, tajā skaitā uz iespējām iesaistīties atvērto tiešsaistes kursu platformu piedāvātajās mācību programmās, kā arī uz personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū.[1] 2022. gada 1. ceturkšņa beigās no NVA reģistrētajām brīvajām darba vietām 11 185 darba vietas ir ar norādīto darba algu 1 143 eiro, kas norāda uz vēlmi nodarbināt trešo valstu pilsoņus. No kopējā brīvo darba vietu skaita tas ir 34%. Skatoties reģionu griezumā, 85% no šīm darba vietām ir Rīgas reģionā. Arī vislielākais īpatsvars pret kopējo brīvo darba vietu skaitu reģionos ir Rīgas reģionā – 41%.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gadā Latvijā vidēji bija 24,4 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2020. gadu, to skaits ir palielinājies par 4,9 tūkst. jeb 25%. Lielākais palielinājums vērojams nozarēs - Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, Informācijas un komunikācijas pakalpojumi un Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu, motociklu remonts. Lielākais darba vietu samazinājums - Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība un Citi pakalpojumi.
Joprojām darba kandidātiem ar augstu kvalifikāciju,prasmēm IKT jomā, un vairāku svešvalodu (īpaši ziemeļvalstu valodu) zināšanām ir labas izredzes Latvijā atrast piemērotu darbu.
Lielākais reģistrēto vakanču skaits pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2022.gada 1. ceturkšņa beigās bija būvniecības/ nekustamā īpašuma nozarē – 32%, ražošanas– 17%, transports / Loģistikas – 11%, ēdināšanas / pārtikas rūpniecības – 6%.
[1] Reģistrētā bezdarba prognoze 2022.gadam”
Darba devēji lielākoties norāda, ka viņiem nepieciešami kvalificēti darbinieki ar augstāko izglītību, sociālajām prasmēm (saskarsmes, komunikācijas, prezentācijas, sarunu vadīšanas u.c. prasmes), datoru lietošanas prasmēm (gan vispārīgām, gan specifiskām), labām latviešu valodas zināšanām un svešvalodu zināšanām.
Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2022. gada 1.ceturkšņa beigās lielāko īpatsvaru veidoja bezdarbnieki ar profesionālo izglītību – 34% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Bezdarbnieki ar vispārējo vidējo izglītību - 26%, ar augstāko izglītību - 21%, ar pamatizglītību – 16%, savukārt ar zemāku par pamatizglītību – 2%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits sadalījumā pa profesiju grupām pēc pēdējās nodarbošanās 2022. gada 1. ceturkšņa beigās: vidējas kvalifikācijas profesijās – 48%, augstas kvalifikācijas profesijās – 28% un zemas kvalifikācijas profesijās – 23%.
Analizējot Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētās vakances, vērojams, ka 2022.gada 1.ceturkšņa beigās lielākā bezdarbnieku pārprodukcija vērojama vienkāršajās profesijās, savukārt darbinieku pieprasījums ir pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pēc vēlamāsnodarbošanās visvairāk pārsniedz pieprasījumu – reģistrēto vakanču skaitu - zemas kvalifikācijas profesiju grupā: palīgstrādnieks, apkopējs, sētnieks; vidējas kvalifikācijas profesiju grupā: automobiļa vadītājs, dežurants, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, pārdevējs konsultants; augstas kvalifikācijas profesijās grupā: biroja administrators, lietvedis, grāmatveža palīgs, projekta vadītājs un tirdzniecības pārdevējs.
Darbaspēka pārpalikums sagaidāms ar vispārējo vidējo izglītību un pamatizglītību. Darbaspēka pārpalikumu šajās grupās lielā mērā noteiks atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījuma samazināšanās – arvien vairāk vienkāršas profesijas un manuālie darbi tiks aizvietoti ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Tāpat sagaidāms, ka vidējā termiņā palielināsies darbaspēka piedāvājums ar pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni, līdz ar to pusei no šiem cilvēkiem 2027. gadā varētu būt problēmas atrast piemērotu darbu un iekļauties darba tirgū.[1]
Saites:
Nodarbinātības valsts aģentūra | |
Centrālā statistikas pārvalde | |
Ekonomikas ministrija |
[1] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2020.gads