Darba tirgus informācija: Latvija

Ilgtermiņa tendences rāda, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpina sarukt. Kopējais iedzīvotāju skaita samazinājums Latvijā kopš 2000. gada pārsniedz 0,5 milj., kas ir aptuveni 1/5 no iedzīvotāju skaita 2000. gada sākumā. Demogrāfisko tendenču būtiskākie ietekmējošie faktori ir sabiedrības novecošanās, zems dzimstības līmenis un iedzīvotāju emigrācija. [1] Latvijā 2022.gadā bija vidēji 2 miljoni ( 1 875,8 tūkst.) iedzīvotāju, no tiem aptuveni puse jeb 1 miljons ( 951,3 tūkstoši – 2022.g.) ir ekonomiski aktīvi. 2022. gada sākumā  1 181 534 jeb   63,0% no kopējā iedzīvotāju skaita  bija latvieši,   454 350 jeb   24,2% - krievi un pārējie  12,8% pārstāv citas etniskās grupas.

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi būtiskas izmaiņas līdz šim īstenotajā politikā – ir pieaudzis valsts parāds, strauji palielinās budžeta deficīts, pastāv risks tekošā konta sabalansētībai. Strauji pieaug inflācija, ko ietekmē pasaules cenu kāpums, kā arī 2022. gada 24. februārī Krievijai iebrūkot Ukrainā, ir pasliktinājusies ģeopolitiskā situācija un pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz to, kā karš un ar to saistītās sankcijas ietekmēs ekonomisko attīstību.[2]  Kopumā situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas. Vienlaikus Covid-19 krīze ir atstājusi arī redzamu ietekmi darba tirgū. Nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām ir būtiski zemāki nekā 2019. gadā. Tāpat krīze ir ietekmējusi iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, kas līdztekus demogrāfiskiem procesiem sašaurina darbaspēka piedāvājumu darba tirgū un paaugstina darbaspēka nepietiekamības riskus. Tomēr Covid-19 krīze ir atnesusi arī daudzas pozitīvas pārmaiņas. Tā ir jūtami ietekmējusi sabiedrības paradumu maiņu, radot jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū. Būtiski ir pieaugusi dažādu IKT risinājumu izmantošana ikdienas dzīvē, nodrošinot gan nepieciešamo infrastruktūru attālinātā darba, mācību, iepirkšanās, preču piegāžu un citu procesu nodrošināšanai. Krīzes laikā ir pavērušās arī daudz plašākas attālinātā darba iespējas. Jāatzīmē, ka attālināts darbs kopumā var pozitīvi ietekmēt darba ņēmēju produktivitāti, kā arī samazina izmaksas, piemēram, transporta izmaksas. Nozares ar augstām iespējām strādāt attālināti krīzes laikā uzrāda labāku sniegumu.[3]

Latvijas reģionos joprojām būtiski atšķiras ekonomiskā aktivitāte, un attiecīgi darba vietu nozīmīgākais īpatsvars koncentrējas Rīgas un Pierīgas reģionos, kamēr citos reģionos darba vietu skaits ir būtiski mazāks. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2023.gada marta beigās bija Rīgā (4,5%) un Rīgas reģionā (4,5%), bet augstākais Latgalē (12,6%). Vidzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis ir 6,2%, Zemgalē – 5,8%, bet Kurzemē – 6,4%.

2022. gadā Latvijā bija nodarbināti 886,2 tūkstoši jeb 63,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits palielinājies par 22,2 tūkstošiem. 

Paredzams, ka turpmākajos gados arvien vairāk darbavietas saskarsies ar automatizācijas tendencēm, lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu darbību īpatsvaru, kā arī specialitātēs, kas saistītas ar tiešo apkalpošanu, piemēram, pārdevēji un kasieri mazumtirdzniecībā, zvanu operatori un līdzīgās profesijas. Automatizācijas tendences ilgtermiņā visvairāk varētu ietekmēt vidējās kvalifikācijas darbavietu skaitu. Jāņem vērā, ka tehnoloģijas polarizē darba tirgu, radot augstas kvalifikācijas, labi apmaksātus darbus no vienas puses, atstājot zemas kvalifikācijas, zemi apmaksātus darbus no otras puses, bet no darba tirgus izstumjot vidējas kvalifikācijas darbus. Vismazāk tehnoloģiju attīstība ietekmēs tās profesijas, kurās nepieciešams augsts izglītības līmenis, augsta sociālā mijiedarbība un spējas vadīt, plānot un koordinēt sarežģīto vidi/apstākļus. Savukārt visvairāk automatizācijai ir pakļautas tās profesijas, kurās nepieciešama salīdzinoši zema līmeņa formālā izglītība vai nav nepieciešams iesaistīties kompleksās sociālās mijiedarbībās, kā arī profesijas, kurās tiek veikts rutīnas manuāls darbs. [4] Gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā pieprasījums augs galvenokārt pēc augstas kvalifikācijas profesiju speciālistiem. To pamatā noteiks pieprasījuma pieaugums pēc darbaspēka komercpakalpojumos, tirdzniecībā un būvniecībā. Ilgtermiņā straujākais pieprasījuma pieaugums sagaidāms komercpakalpojumos un tirdzniecībā, kā arī apstrādes rūpniecībā un būvniecības jomā. Gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā pieprasījums vidējas kvalifikācijas profesiju grupā samazināsies, tomēr augsts tas saglabāsies pēc kvalificētiem strādniekiem. Straujākais pieprasījuma pieaugums sagaidāms būvniecībā. Tajā pašā laikā vidējā termiņā pieprasījums saruks visās nozarēs, izņemot lauksaimniecību, apstrādes rūpniecību, būvniecību un komercpakalpojumus. Ilgtermiņā pieprasījums vidējas kvalifikācijas profesiju grupā samazināsies visās nozarēs, izņemot apstrādes rūpniecību, būvniecību un komercpakalpojumus. [5]

Nodarbinātības valsts aģentūras statistikas datos vērojams, ka visvairāk ( 54%) vakanču  2023.gada 1.ceturksnī bija reģistrēts vidējas kvalifikācijas pamatgrupas profesijās (kravas automobiļa vadītājs, betonētājs, pavārs, vilcējautomobiļa vadītājs, mūrnieks, metālmateriālu metinātājs un informācijas ievadīšanas operators), kam seko zemas kvalifikācijas profesijas (33%) (būvstrādnieks, palīgstrādnieks, ceļu būves palīgstrādnieks, kūdras ieguves palīgstrādnieks, sezonas lauksaimniecības strādnieks, ceha strādnieks, remontstrādnieks). Augstas kvalifikācijas profesijas sastāda 13% no reģistrēto vakanču kopskaita (programmētājs, māsa/ vispārējās aprūpes māsa, loģistikas speciālists, pirmsskolas izglītības skolotājs, projekta vadītājs, datora operators, sistēmanalītiķis).  

[1] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2022.gads

[2] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2022.gads

[3] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2022.gads

[4] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2022.gads

[5] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2022.gads

Ņemot vērā uzlabojumus darba tirgū, kā arī pieaugošo darbaspēka nepietiekamību, kopš 2013. gada bruto darba algas pieaugums saglabājies stabili virs 4,5% gadā un 2021. gadā sasniedza straujāko pieaugumu pēdējos gados – bruto algai palielinoties par 11,7%. 2021. gadā vidējā bruto darba samaksa sasniedza 1 277 euro. Tās pieaugumu lielā mērā ietekmēja darbaspēka pieprasījuma pieaugums un tajā pašā laikā darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums, kas radīja spiedienu uz darba algām. Salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni 2019. gadā, bruto darba samaksa ir pieaugusi par 18,7 procentiem. Pēdējos gados strauji mazinās darba samaksas starpība starp atalgojumu privātajā un sabiedriskajā sektorā. Vislielākā bruto darba samaksa joprojām ir finanšu un apdrošināšanas darbību jomā – 2 282 euro, kas ir gandrīz divas reizes lielāka nekā vidēji tautsaimniecībā. Tajā pašā laikā mazākā darba samaksa 2021. gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā – 795 euro.[1]

2023. gada 1. ceturkšņa beigās no NVA reģistrētajām brīvajām darba vietām 9 928 darba vietas ir ar norādīto darba algu 1 277 eiro, kas norāda uz vēlmi nodarbināt trešo valstu pilsoņus. No kopējā brīvo darba vietu skaita tas ir 41%. Skatoties reģionu griezumā, 88% no šīm darba vietām ir Rīgas reģionā. Arī vislielākais īpatsvars pret kopējo brīvo darba vietu skaitu reģionos ir Rīgas reģionā – 47%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gadā Latvijā vidēji bija 25,9 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2021. gadu, to skaits ir palielinājies par 1,4 tūkst. jeb 6%. Lielākais palielinājums vērojams nozarēs - Citi pakalpojumi; Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, kā arī Ieguves rūpniecība un karjeras izstāde. Lielākais darba vietu samazinājums - Operācijas ar nekustamo īpašumu, Apstrādes rūpniecība un Būvniecība.

Joprojām darba kandidātiem ar augstu kvalifikāciju, prasmēm IKT jomā, un vairāku svešvalodu (īpaši ziemeļvalstu valodu) zināšanām ir labas izredzes Latvijā atrast piemērotu darbu.

Lielākais reģistrēto vakanču skaits pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2023.gada 1. ceturkšņa beigās bija būvniecības/ nekustamā īpašuma nozarē – 40%, transports / Loģistikas – 14%, un ražošanas nozarē – 11%,

[1] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2022.gads

Darba devēji lielākoties norāda, ka viņiem nepieciešami kvalificēti darbinieki ar augstāko izglītību, sociālajām prasmēm (saskarsmes, komunikācijas, prezentācijas, sarunu vadīšanas u.c. prasmes), datoru lietošanas prasmēm (gan vispārīgām, gan specifiskām), labām latviešu valodas zināšanām un svešvalodu zināšanām. (Tas pierādījās arī krīzes laikā, kad darba devēji, izskatot darbinieku samazināšanas iespējas, prioritāri izvēlējās paturēt darbiniekus ar profesionālām prasmēm).

Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2023. gada 1.ceturkšņa beigās lielāko īpatsvaru veidoja bezdarbnieki ar profesionālo izglītību – 33% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Bezdarbnieki ar vispārējo vidējo izglītību - 26%, ar augstāko izglītību - 22%, ar pamatizglītību – 17%, savukārt ar zemāku par pamatizglītību – 2%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits sadalījumā pa profesiju grupām pēc pēdējās nodarbošanās 2023. gada 1. ceturkšņa beigās: vidējas kvalifikācijas profesijās – 48%, augstas kvalifikācijas profesijās – 28% un zemas kvalifikācijas profesijās – 24%.Analizējot Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētās vakances, vērojams, ka 2023.gada 1.ceturkšņa beigās lielākā bezdarbnieku pārprodukcija vērojama vienkāršajās profesijās, savukārt darbinieku pieprasījums ir pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pēc vēlamās nodarbošanās visvairāk pārsniedz pieprasījumu – reģistrēto vakanču skaitu - zemas kvalifikācijas profesiju grupā: palīgstrādnieks, apkopējs, sētnieks, gadījuma darbu strādnieks, pavāra palīgs; vidējas kvalifikācijas profesiju grupā: kravas automobiļa vadītājs, automobiļa vadītājs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, dežurants, pārdevējs konsultants; augstas kvalifikācijas profesijās grupā: biroja administrators, projekta vadītājs, lietvedis, grāmatveža palīgs, un tirdzniecības pārdevējs.

Ņemot vērā tautsaimniecības pārorientāciju uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm, kopumā aizvadītos gados būtiski palielinājies augstas kvalifikācijas darbavietu skaits. Augstas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu ir pastiprinājusi Covid-19 pandēmija, mainoties darba formām un darba tirgū ienākot arvien vairāk tehnoloģijām, līdz ar to tehnoloģiju ienākšana darba tirgū un darbavietu automatizācija visvairāk ir ietekmējusi un ietekmēs vidējas un zemas kvalifikācijas darbavietās nodarbinātos (sagaidāms darbspēka pārpalikums ar vispārējo vidējo un pamatizglītību). [1]

Latvijā pastāv pastiprināta darbaspēka novecošanās atsevišķās nozarēs un profesiju grupās, kas var izraisīt darbaspēka samazināšanos nākotnē. Šīs tendences gadu gaitā pastiprinās. Nozaru vidū lielākais nodarbināto īpatsvars vecumā virs 50 gadiem ilgāku laika periodu ir pārējās rūpniecības nozarēs (it īpaši ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē) un sabiedriskajos pakalpojumos (it īpaši izglītības nozarē un veselības un sociālās aprūpes nozarē), kā arī lauksaimniecībā.[2]

Saites:

[1] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2022.gads

[2] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2022.gads