Svarīgākās IKT prasmes, kas pašlaik ir vajadzīgas uzņēmumiem

Pastāvīgi mainīgajā vidē uzņēmumiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jāveic papildu ieguldījumi tādās progresīvās digitālajās tehnoloģijās kā mobilie sakari, mākoņdatošana, lielo datu analītika un viedierīces. Saskaņā ar Eiropas Komisijas dokumentu aizvadīto desmit gadu laikā pieprasījums pēc digitālo tehnoloģiju profesionāļiem ir palielinājies par 4 % gadā.

IKT prasmēm, jo īpaši saistībā ar IKT speciālistu nodarbinātību, pēdējo gadu laikā ES politikas programmās ir veltīta lielāka uzmanība. Nesen atjauninātajā Digitālā vienotā tirgus stratēģijā ir uzsvērta tādu politikas programmu nepieciešamība, kas ir paredzētas Eiropas darba tirgu stabilitātes veicināšanai un ES konkurētspējas uzlabošanai. Šā iemesla dēļ IKT speciālistu nodarbinātības uzraudzībai ir būtiska nozīme, kā norādīts Eurostat rakstā. Piemēram, kā liecina Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD uzdevumā veikts pētījums, mākoņdatošanas ieviešana laikposmā līdz 2020. gadam varētu radīt aptuveni 2,5 miljonus darbavietu. Mākoņdatošana ietver datu glabāšanu un piekļuvi datiem internetā, nevis izmantojot kādam piederošu cieto disku vai vietējas datu glabāšanas ierīces.

Saskaņā ar Eurostat datiem 2015. gadā aptuveni 8 miljoni cilvēku bija nodarbināti kā IKT speciālisti, veidojot 3,5 % no kopējās nodarbinātības ES. Pēdējo gadu laikā IKT speciālistu skaits un īpatsvars kopējā nodarbinātībā ir pastāvīgi palielinājies. Eiropas Digitālā progresa ziņojums 2017. gadā parādīja, ka laikposmā no 2005. gada līdz 2015. gadam IKT darbavietu īpatsvars kopējā nodarbinātībā ir palielinājies par 35 %.

Tomēr uzņēmumiem Eiropā ir grūti atrast sev vajadzīgos IKT speciālistus. Iepriekšminētajā digitālā progresa ziņojumā Komisija prognozēja, ka plaisa starp IKT speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu palielināsies no 373 000 speciālistu 2005. gadā līdz 500 000 speciālistu 2020. gadā. No šīs atšķirības izriet problēma, ko dēvē par digitālo prasmju plaisu.

IKT prasmju trūkuma novēršana

Jaunās Prasmju programmas Eiropai mērķis ir nodrošināt, lai ES iedzīvotājiem būtu pieejama atbilstoša apmācība, prasmes un atbalsts. Kā daļu no šīs programmas Komisija 2016. gadā uzsāka iniciatīvu “Digitālo prasmju un arodu koalīcija”. Ar šo koalīciju atbalsta sadarbību starp izglītības, nodarbinātības un nozares ieinteresētajām personām, lai uzlabotu gan IKT profesionāļu, gan plašākas sabiedrības digitālās prasmes.

Koalīcija arī atbalsta Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD Digital Opportunity traineeships iniciatīvu. Šo iniciatīvu īsteno saistībā ar projektu Drop'pin@EURES, un tās mērķis ir stiprināt digitālās prasmes, nodrošinot 2018.–2020. gadā pārrobežu stažēšanās iespējas līdz pat 6000 studentu un neseno absolventu.

Kādas jaunas prasmes ir visvairāk pieprasītas IKT jomā?

Saskaņā ar pētījumu, ko ir veikusi apvienība DIGITALEUROPE, kura pārstāv IKT nozari Eiropā, šīs jomas ir šādas:

• digitālā drošība;
• uzņēmējdarbības tīkli;
• lielo datu analītika;
• lietu internets;
• mobilās tehnoloģijas;
• mākoņdatošana;
• uzņēmējdarbības pārmaiņu pārvaldība;
• In-Memory datubāze;
• integrēti produktu pakalpojumi;
• viedtīklu tehnoloģijas vai jaunas saskarnes.

Vēl vienā ziņojumā The Harvey Nash/KPMG CIO Survey 2017 konstatēja, ka pieprasītākās IKT prasmes ir saistītas ar lielajiem datiem/analītiku, uzņēmējdarbības analīzi un uzņēmuma arhitektūru. Ziņojumā ir teikts: “Lai gan straujāk augošais pieprasījums pēc tehnoloģiskās prasmes šogad [2017. gadā] attiecās uz uzņēmuma arhitektūru, lielie dati/analītika joprojām ir pieprasītākā prasmju joma, veidojot 42 % pieprasījuma, kas ir par 8 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.”

IKT nodarbinātības centri Eiropā

Saskaņā ar 2017. gada Eiropas Digitālā progresa ziņojumu visās ES dalībvalstīs laikposmā no 2005. gada līdz 2015. gadam ievērojami ir pieaugusi IKT speciālistu nodarbinātība. Lielāko nodarbinātības pieaugumu konstatēja Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Itālijā. Šajā ziņojumā arī norādīts, ka 2015. gadā dalībvalstis ar lielāko IKT speciālistu īpatsvaru kopējā nodarbinātībā bija Somija (6,5 %), Zviedrija (6,1 %), Nīderlande un Apvienotā Karaliste (abās 5 %).

Apvienotā Karaliste nodarbina vislielāko skaitu IKT speciālistu (1,54 miljonus 2015. gadā), lai gan Vācijā IKT nozarē nodarbināto speciālistu skaits aizvadīto desmit gadu laikā ir gandrīz divkāršojies (1,47 miljoni).

 

Saistītās saites

DIGITALEUROPE un EK 2016. gada prasmju stratēģija

Digitālā vienotā tirgus stratēģija

Eurostat raksts

Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD uzdevumā veikts pētījums

Eurostat dati

2017. gada Eiropas Digitālā progresa ziņojums

Jaunā Prasmju programma Eiropai

DIGITALEUROPE pētījums

The Harvey Nash/KPMG CIO Survey 2017

 

Papildu informācija

Atrodiet EURES darbiniekus

Darba un dzīves apstākļi EURES valstīs

EURES Darbu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURES Pasākumu kalendārs

Turpmākie Pasākumi tiešsaistē

EURES sociālajā tīklā Facebook

EURES sociālajā tīklā Twitter

EURES sociālajā tīklā LinkedIn