Kā norādījusi Eiropas Komisija, uzņēmējdarbība un pašnodarbinātība rada darbvietas, attīsta prasmes un sniedz bezdarbniekiem un neaizsargātiem iedzīvotājiem iespēju pilnībā iesaistīties sabiedrībā un ekonomikā.
Pašnodarbinātām personām, kas veido 14 % no visu nodarbināto personu skaita, ir liela nozīme ES ekonomikā. Eurostat jaunākie dati liecina, ka 30,6 miljoni ES iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem 2016. gadā bija pašnodarbināti. Ņemot vērā to, ka 99 % uzņēmumu ES ir MVU un tajos strādā divas trešdaļas no visām nodarbinātajām personām, ir skaidrs, kāpēc Komisija atbalsta šos uzņēmumus.
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību, Komisija:
- koncentrējas uz jaunuzņēmumiem, ko veido bezdarbnieki un iedzīvotāji no neaizsargātajām grupām;
- atbalsta sociālo uzņēmējdarbību;
- palīdz uzņēmējiem piekļūt finansējumam, atbalstot mikrokredīta nodrošinātājus, izmantojot Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI);
- atbalsta mikrofinansējumu, izmantojot Eiropas Sociālo fondu.
Sociālais uzņēmums: uzņēmums ar cilvēcisku pieskārienu
Pēdējo gadu laikā visā Eiropā ir vērojama arvien lielāka ieinteresētība sociālajos uzņēmumos. Piemēram, Spānijā ir aptuveni 43 000 sociālo uzņēmumu, kas tieši vai netieši nodrošina vairāk nekā 2,2 miljonus darbvietu, kā liecina pētījums, kuru pasūtījusi Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja. Minētais ziņojums liecina, ka sociālās ekonomikas apgrozījums veido 10 % no valsts IKP.
Sociālo uzņēmumu izaugsmi veicina tas, ka arvien vairāk ir atzīta to nozīme, risinot sabiedrības un vides grūtības un stimulējot iekļaujošu izaugsmi. Pievēršoties iedzīvotājiem, tie sekmē sociālās kohēzijas gaisotni un veicina kopējā labuma sasniegšanu.
Sociālo uzņēmumu pamatīpašības
Sociālie uzņēmumi:
- kalpo sabiedrības interesēm (sociālie, sabiedrības, vides mērķi), nevis tiecas gūt maksimālu peļņu;
- pēc būtības ir inovatīvi, ņemot vērā to piedāvātās preces vai pakalpojumus un izmantotos organizācijas vai ražošanas paņēmienus;
- nodarbina sabiedrības visvārīgākos locekļus (sociāli atstumtos iedzīvotājus), tādējādi veicinot sociālo kohēziju, nodarbinātību un nevienlīdzības samazināšanu.
Saskaņā ar Komisiju sociālajam uzņēmumam ir jāizpilda arī šādi nosacījumi:
- jāiesaistās saimnieciskā darbībā;
- jātiecas sasniegt skaidru un primāru sociālo mērķi;
- jānosaka ierobežojumus peļņas un/vai aktīvu pārdales ziņā;
- jābūt neatkarīgiem;
- jāīsteno iekļaujoša pārvaldība.
Dažās dalībvalstīs šie uzņēmumi vēl ir pašā attīstības sākumposmā, taču tie jau rada sociālo ietekmi.
Paraugprakse: Grieķijas Klimax Plus
Klimax Plus attīsta ilgtspējīgas uzņēmējdarbības aktivitātes sociālajā un zaļajā ekonomikā, pielāgoti iesaistot darbā personas ar garīgās veselības problēmām un sociāli atstumtas personas (piem., romu tautības bezpajumtniekus, bijušos ieslodzītos, bēgļus un imigrantus). Grieķijas sociālais kooperatīvs, ko izveidoja 2005. gadā, gūst ienākumus no makulatūras savākšanas un reciklēšanas pakalpojumu sniegšanas privātā sektora uzņēmumiem (piem., veselības aprūpes uzņēmumiem, slimnīcām, banku grupām) un valsts iestādēm. Tāpat tas piedāvā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus un vada restorānu. Kultūras centrā Porfyra cilvēki, kas pārstāv dažādas kultūras un sociālo izcelsmi, var tikties un dalīties ar pieredzi un idejām, kā arī mācīties par garīgiem traucējumiem un sociālo atstumtību. Centrs ir atvērts arī trešām personām kultūras, apmācību un korporatīviem pasākumiem.
Klimax Plus vada arī tiešsaistes radiostaciju, kurā veido šovus, apvienojot izklaidi ar informāciju par nelabvēlīgā situācijā nonākušām personām. Tāpat darbinieki var iesaistīties sienas pulksteņu ražošanā. Uz šo brīdi vairāk nekā 150 cilvēku ir nodarbināti sociālajā kooperatīvā.
Saistītās saites
Uzņēmējdarbība un pašnodarbinātība
Nodarbinātība un sociālā inovācija
Pētījums, kuru pasūtījusi Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Plašāka informācija
Atrodiet EURES padomdevēju
Dzīvošana un darbs EURES valstīs
EURES darbvietu datubāze
EURES pakalpojumi darba devējiem
EURES pasākumu kalendārs
Turpmākie pasākumi tiešsaistē
EURES sociālajā tīklā Facebook
EURES sociālajā tīklā Twitter
EURES sociālajā tīklā LinkedIn
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2018. gada 18. oktobris
- Autori
- Eiropas Darba iestāde | Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts
- Temati
- Uzņēmējdarbība
- EURES labākā prakse
- Ārējās ieinteresētās puses
- Darba tirgus jaunumi/mobilitātes jaunumi
- Ziņas/ziņojumi/statistika
- Jaunatne
- Saistītā(s) sadaļa(s)
- Nozare
- Accomodation and food service activities
- Activities of extraterritorial organisations and bodies
- Activities of households as employers, undifferentiated goods- and services
- Administrative and support service activities
- Agriculture, forestry and fishing
- Arts, entertainment and recreation
- Construction
- Education
- Electricity, gas, steam and air conditioning supply
- Financial and insurance activities
- Human health and social work activities
- Information and communication
- Manufacturing
- Mining and quarrying
- Other service activities
- Professional, scientific and technical activities
- Public administration and defence; compulsory social security
- Real estate activities
- Transportation and storage
- Water supply, sewerage, waste management and remediation activities
- Wholesale and retail trade; repair of motor vehicles and motorcycles