Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
EURES
Raksts par jaunumiem10 janvāris 2020Eiropas Darba iestāde, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

Sagatavošanās prasmju nākotnei

Tādi tehnoloģiskie sasniegumi kā automatizācija, mākslīgais intelekts un robotika būtiski ietekmē mūsdienu un nākotnes darbavietas. Prasmes mainās, un gan ES, gan valstu valdības ir reaģējušas ar plašu iniciatīvu klāstu. Bet kāds ir pašu darba ņēmēju viedoklis par situāciju?

Preparing for the future of skills
EURES

Lai gūtu priekšstatu par to, ko cilvēki domā par darba vides izmaiņām, Deloitte nesen veica Eiropas darbaspēka apsekojumu. Šajā 15 mēnešus ilgajā pētījumā tika aptaujāti vairāk nekā 15 000 cilvēku 10 Eiropas valstīs. Galvenos konstatējumus apkopojām šeit.

Lielākā daļa darba ņēmēju pozitīvi vērtē tehnoloģisko pārmaiņu ietekmi

Deloitte konstatēja, ka darba ņēmēji kopumā pozitīvi vērtē tehnoloģisko pārmaiņu ietekmi uz prasmēm:

  • 51 % darba ņēmēju uzskata, ka turpmākajos 10 gados automatizācija uzlabos viņu darba kvalitāti;
  • 50 % darba ņēmēju uzskata, ka automatizācija viņiem sniedz iespēju apgūt jaunas prasmes;
  • 48 % darba ņēmēju uzskata, ka automatizācija vairos viņu produktivitāti;
  • tikai 24 % darba ņēmēju uzskata, ka automatizācijas dēļ viņu darbs vairs nebūs vajadzīgs;
  • tikai 26 % darba ņēmēju apgalvo, ka automatizācija mazinās viņu darbavietas drošību.

Ja ņem vērā izglītības līmeni, darba ņēmēji ar augstāku izglītības līmeni pozitīvāk vērtē tehnoloģiju ietekmi, savukārt darba ņēmēji ar zemāku izglītības līmeni ir negatīvāk noskaņoti.

Lielākā daļa darba ņēmēju jūtas gatavi nākotnei

Gandrīz 90 % darba ņēmēju uzskata, ka viņi ir “zināmā mērā gatavi” vai “pilnībā gatavi” nākotnei.

Attiecībā uz kvalifikāciju galvenajās prasmju jomās:

  • 52 % darba ņēmēju uzskata, ka viņiem jau ir padziļinātas IT prasmes (no tiem 23 % darba ņēmēju apgalvo, ka viņiem vajadzētu uzlabot esošās prasmes);
  • 45 % darba ņēmēju jau ir augsta līmeņa tehniskās zināšanas (no tiem 20 % darba ņēmēju uzskata, ka viņiem vajadzētu uzlabot esošās prasmes);
  • 38 % darba ņēmēju ir augsta līmeņa mācīšanās prasmes (no tiem 19 % darba ņēmēju uzskata, ka viņiem vajadzētu uzlabot esošās prasmes).

Darba ņēmēji arī uzskata, ka viņi vairāk nekā citi darba tirgus dalībnieki ir gatavi jauno tehnoloģiju radītajām pārmaiņām:

  • 26 % darba ņēmēju uzskata, ka viņi ir pilnībā gatavi;
  • 22 % darba ņēmēju uzskata, ka viņu darba devējs ir pilnībā gatavs;
  • 19 % darba ņēmēju uzskata, ka viņu nozare ir pilnībā gatava;
  • 14 % darba ņēmēju uzskata, ka viņu valdība / politiskās iestādes ir pilnībā gatavas.

Lielākā daļa darba ņēmēju uzskata, ka politikā galvenā uzmanība jāpievērš izglītībai un apmācībām

Attiecībā uz dažādiem pasākumiem, ko valdība varētu uzsākt, darba ņēmēji visaugstāko prioritāti piešķir izglītībai un apmācībām:

  • 52 % darba ņēmēju uzskata, ka politikas pasākumos prioritāte būtu jāpiešķir arodmācību pieejamībai;
  • 52 % darba ņēmēju uzskata, ka politikas pasākumos prioritāte būtu jāpiešķir vidējās izglītības uzlabošanai;
  • 46 % darba ņēmēju uzskata, ka politikas pasākumos prioritāte būtu jāpiešķir jaunu tehnoloģiju pieejamības uzlabošanai;
  • 42 % darba ņēmēju uzskata, ka politikas pasākumos prioritāte būtu jāpiešķir universitātes izglītības uzlabošanai;
  • tikai 21 % darba ņēmēju uzskata, ka politikas pasākumos prioritāte būtu jāpiešķir tādu tehnoloģiju izmantojuma ierobežošanai, kuras pakļauj riskam noteiktas darbavietas.

Ja ņem vērā izglītības līmeni, darba ņēmēji ar zemāku izglītības līmeni atbalstīs jauno tehnoloģiju ierobežošanu vairāk nekā darba ņēmēji ar augstāku izglītības līmeni.

Galvenie secinājumi un ieteikumi

  • Lielākā daļa darba ņēmēju ir gatavi izmantot tehnoloģiju potenciālu. Tas ir pretrunā vispārējam uzskatam, ka darba ņēmēji baidās no tehnoloģiskām pārmaiņām un pretojas tām. Deloitte iesaka politikas veidotājiem rast veidu, kā iesaistīt darba ņēmējus pārejas procesā, un valsts iestādēm koncentrēties uz pozitīva vēstījuma izveidi saistībā ar digitālo revolūciju (piemēram, tehnoloģiju potenciālu radīt darbavietas).
  • Mazprasmīgi darba ņēmēji riskē atpalikt no citiem, ja vien netiks īstenoti atbilstoši pasākumi. Darba ņēmēji ar augstu izglītības līmeni ir optimistiskāk noskaņoti par darba nākotni nekā darba ņēmēji ar zemāku izglītības līmeni.Deloitte iesaka valdībām īstenot pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi ir informēti un sagatavoti ceturtajai rūpnieciskajai revolūcijai, galvenokārt izmantojot pielāgotus politikas pasākumus, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kuriem pastāv lielāks risks atpalikt no citiem.
  • Darba ņēmēji sagaida, ka valdība rādīs piemēru un nodrošinās visaptverošu satvaru. Augstais to darba ņēmēju procentuālais skaits, kuri jūtas gatavi nākotnei, liecina, ka daži darba ņēmēji, iespējams, nepietiekami novērtē nākotnes pārmaiņu ietekmi un ka trūkst vispārējas informētības par nepieciešamību pēc prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas. Deloitte iesaka valdībām un valsts iestādēm sniegt informāciju darba ņēmējiem un rādīt pozitīvu piemēru, sākot izmantot jaunas tehnoloģijas.
  • Valdībām jānodrošina atbilstoša vide, kurā ieinteresētās personas var novērst prasmju trūkumus. Lai gan darba ņēmēji uzskata, ka prioritāte būtu jāpiešķir izglītībai un apmācību politikai, viņi arī uzskata, ka apmācību nodrošināšana galvenokārt ir darba devēju, nevis valsts iestāžu pienākums. Deloitte iesaka uzņēmumiem vadīt tehnoloģisko pāreju, ieviešot mācīšanās kultūru, un valdībām ieguldīt PIA un mūžizglītībā.

Vairāk informācijas par 2019. gada Eiropas darbaspēka apsekojumu un Deloitte konstatējumiem ir pieejama Deloitte Insights tīmekļa vietnē.

 

Saistītās saites:

Deloitte Insights

 

Plašāka informācija:

Eiropas Darba dienas

Drop’pin@EURES

Atrast EURES padomdevējus

Dzīvošana un darbsEURES valstīs

EURESdarbavietu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURESpasākumu kalendārs

Turpmākie pasākumi tiešsaistē

EURES sociālajā tīklā Facebook

EURES sociālajā tīklā Twitter

EURES sociālajā tīklā LinkedIn

Sīkāka informācija

Temati
UzņēmējdarbībaĀrējās EURES ziņasDarba tirgus jaunumi/mobilitātes jaunumiZiņas/ziņojumi/statistikaPersonāla atlases tendences
Nozare
Accomodation and food service activitiesActivities of extraterritorial organisations and bodiesActivities of households as employers, undifferentiated goods- and servicesAdministrative and support service activitiesAgriculture, forestry and fishingArts, entertainment and recreationConstructionEducationElectricity, gas, steam and air conditioning supplyFinancial and insurance activitiesHuman health and social work activitiesInformation and communicationManufacturingMining and quarryingOther service activitiesProfessional, scientific and technical activitiesPublic administration and defence; compulsory social securityReal estate activitiesTransportation and storageWater supply, sewerage, waste management and remediation activitiesWholesale and retail trade; repair of motor vehicles and motorcycles

Atruna

Raksti ir paredzēti, lai sniegtu EURES portāla lietotājiem informāciju par aktuālām tēmām un tendencēm un rosinātu diskusijas un debates. To saturs ne vienmēr atspoguļo Eiropas Darba iestādes (ELA) vai Eiropas Komisijas viedokli. Turklāt EURES un ELA neatbalsta iepriekš minētās trešo pušu tīmekļa vietnes.