Darba nākotne: mācīšanas speciālisti

Nākamā nodarbošanās, ko pētām, ir mācīšana. Mācīšanas speciālisti ir atbildīgi par nodarbību, semināru vai lekciju pasniegšanu dažādos izglītības līmeņos un dažādās akadēmiskajās disciplīnās, ietverot gan vispārējo izglītību, gan profesionālo izglītību un apmācību (PIA).

Galvenie fakti

• Eiropas Savienībā 2018. gadā aptuveni 11 miljoni cilvēku bija nodarbināti kā mācīšanas speciālisti.
• Nodarbinātība šajā jomā 12 gadu periodā, sākot no 2006. gada, ir palielinājusies par 2 %, tomēr ir paredzams, ka līdz 2030. gadam tā samazināsies par 2 %.
• Tā sauktās “21. gadsimta prasmes” ir likušas pievērst uzmanību izglītībai, kas vērsta uz izglītojamo, un noteikušas augstākus prasmju kritērijus.
• Aptuveni 84 % mācīšanas speciālistu 2018. gadā bija augsta līmeņa kvalifikācija.
• Šajā profesijā nodarbināto sieviešu īpatsvars 2018. gadā bija 71 %.

Uzdevumi un prasmes

Galvenie uzdevumi un prasmes atbilstoši vispārējas nozīmes pamatsecībai ir uzskaitīti turpmāk.

• Mācīšana, apmācība un koučings
• Radošums un apņēmība
• Informācijas apkopošana un izvērtēšana
• Rakstpratība
• Neatkarība
• Darbs grupā
• Apkalpošana un palīdzēšana (t. i., atbalsta sniegšana)
• Pārdošana un ietekmēšana (t. i., pārliecināšanas prasmju izmantošana)
• IKT izmantošana

Kādas ir nākotnes tendences?

• Līdz 2030. gadam būs jāaizpilda aptuveni 5,3 miljoni vakanču.
• Paredzams, ka no 28 analizētajām valstīm 13 valstīs tiks izveidotas jaunas darba vietas mācīšanas un apmācības jomā.
• Sagaidāms, ka nodarbinātība ievērojami pieaugs Francijā, Horvātijā, Īrijā, Kiprā, Rumānijā un Ungārijā, un bet ievērojami samazināsies Bulgārijā, Lietuvā, Polijā un Portugālē.
• Paredzams, ka laikposmā no 2018. gada līdz 2030. gadam nemainīsies to skolotāju īpatsvars, kuriem ir augsta līmeņa kvalifikācija.

Kādi pārmaiņu virzītājspēki ietekmēs viņu prasmes?

Mācīšanas speciālistiem ir vajadzīgas specifiskas zināšanas par noteiktiem priekšmetiem, kā arī vispārīgas prasmes. Viņiem arī jāiet kopsolī ar mainīgo praksi. Visticamāk, turpmākajos gados prasmju profilu mainīs tālāk aprakstītie virzītājspēki.

• Uz izglītojamo orientēta izglītība. Šī nemainīgā tendence liks skolotājiem attīstīt prasmes, kas viņiem palīdz sadarboties ar skolēniem un nodrošināt īpaši pielāgotu mācīšanu. Viņiem būs arī vajadzīgas prasmes, lai pielāgotos arvien lielākam uzsvaram uz radošumu, inovāciju un uzņēmējdarbību izglītības politikā.
• Tehnoloģijas. Progress digitālās mācīšanās jomā nozīmē, ka skolotājiem būs vajadzīgas jaunas tehnoloģiju prasmes, piemēram, spēja pārvaldīt tiešsaistes mācību platformas, spēja izveidot atvērtās izglītības resursus un spēja izmantot digitālos plašsaziņas līdzekļus. PIA jomā skolotājiem var būt vajadzīgas īpašas tehniskās zināšanas, lai izmantotu progresīvas tehnoloģijas.
• Demogrāfiskās tendences. Tā kā tikai trešā daļa mācīšanas speciālistu ir jaunāki par 40 gadiem, dažās valstīs skolēniem var būt labāka IKT pratība nekā skolotājiem. Šādi prasmju trūkumi būs jānovērš.
• Globalizācija. Skolotājiem ir vajadzīgs globāls skats uz notiekošo, lai palīdzētu skolēniem attīstīt starptautisku perspektīvu. Arvien daudzveidīgākajās klasēs viņiem arī jāsaprot dažādas kultūras un jānodrošina iekļaujoša izglītība.

Gandrīz puse ES valstu īpašu uzmanību pievērš arī zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) skolotāju prasmju uzlabošanai.

Kā var apmierināt šo nepieciešamību pēc prasmēm?

Izglītība un apmācība būs būtiska, lai apmierinātu skolotāju prasmju vajadzības, tostarp sniedzot viņiem atbalstu, lai pielāgotos tehnoloģiskajiem sasniegumiem un uz izglītojamo orientētai izglītībai.

Politikas veidotājiem ir arī jāsadarbojas, lai izstrādātu visaptverošas pieejas daudzveidībai, tostarp iesaistot ieinteresētās personas, vecākus un kopienu grupas. Komisija par prioritāti izvirza arī pirmsskolas izglītības personāla profesionalizāciju.

Vēlaties uzzināt vairāk par prasmju prognozi un nākotnes darbvietām Eiropā? Izlasiet mūsu pārskata rakstu par šo sēriju, kā arī mūsu rakstus par juridiskajām, sociālajām un kultūras jomas profesijām, vadītājiem viesmīlības un mazumtirdzniecības nozarēs un IKT speciālistiem.

 

Saistītās saites:

Prasmju prognoze

Mācīšanas speciālisti: prasmju iespējas un problēmas (2019. gada atjauninājums)

ES darba tirgus un darba vietas 21. gadsimta 20. gados

Darba nākotne:juridiskās, sociālās un kultūras jomas profesijas

Darba nākotne:vadītāji viesmīlības un mazumtirdzniecības nozarēs

 

Plašāka informācija:

Eiropas Darba dienas

Drop’pin@EURES

Atrast EURES padomdevējus

Dzīvošana un darbs EURES valstīs

EURES darbavietu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURES pasākumu kalendārs

Turpmākie pasākumi tiešsaistē

EURES sociālajā tīklā Facebook

EURES sociālajā tīklā Twitter

EURES sociālajā tīklā LinkedIn