Paziņoti #EUmovers sociālo plašsaziņas līdzekļu konkursa uzvarētāji

Kopš ES noteikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu pieņemšanas 2018. gadā apritēja 60 gadu, kā arī 50 gadu kopš dibināšanas regulām par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Atzīmējot šos divus pagrieziena punktus, Eiropas Komisija ir aicinājusi pilsoņus, kuri izmantojuši šīs tiesības, dalīties ar savu pieredzi sociālajos plašsaziņas līdzekļos, izmantojot #EUmovers kampaņu.

Lūk, pieci uzvarētāji un viņu publicējumi:

Juho-Pekka Palomaa (Somija)

Pirms gada šajā laikā manā dzīvē bija gaidāmas pārmaiņas, bet es galīgi nezināju, kas mani sagaida. Sešus mēnešus pēc diploma saņemšanas es biju bezdarbnieks, kad man pēkšņi piezvanīja no Igaunijas. Es biju publicējis savu dzīves aprakstu EURES platformā, un varbūt pēc mēneša es saņēmu e-pastu ar paziņojumu, ka kāds ir skatījis manu profilu un nosūtījis man ziņojumu. Tas bija darba piedāvājums braukt strādāt manā kaimiņvalstī Igaunijā. Pēc intervijas es nolēmu uz to atsaukties un braukt. Es nezināju daudz par valsti vai pilsētu, tikai to, ka valoda skan līdzīgi somu valodai, tikai mazliet savādāk. Es sameklēju daudz informācijas materiālu par Igauniju, un viss likās daudzsološi. Lai gan algas ir daudz zemākas, izskatījās, ka valsts tiešām ir izdarījusi digitālu lēcienu, lai padarītu savu pilsoņu dzīvi labāku. Manas uzturēšanās laikā man bija jātiekas ar vietējiem iedzīvotājiem galda spēļu pasākumos, es apmeklēju bezmaksas igauņu valodas kursus un iepazinos ar citiem somiem Igaunijā, apmeklēju bezmaksas ģimenes ārstu, parakstīju digitāli dokumentus, kā arī bez maksas braucu ar sabiedrisko transportu bagātā un senā kultūrā, kur cilvēki var runāt angliski, igauniski, somiski un krieviski. Es vairs nedzīvoju pilsētā, bet tā mani fascinēja ar seno vēsturi, bet jaunām un augstas tehnoloģijas sistēmām un komfortu. Īpašs prieks bija piedalīties 100 gadu neatkarības svinībās, ko igauņi svinēja šogad. Es saskatu gaišu nākotni mazai nācijai!

Carola Bosio (Itālija)

Labdien! Kopš 20 gadu vecuma es uzskatu sevi par atkarīgu no pārvietošanās pa ES. Kad man bija 20 gadu, es dzīvoju Francijas pilsētā Lillē sakarā ar universitāšu apmaiņas programmu divkārša diploma ieguvei, kas negrozāmi apgaismoja manu prātu. Kad man bija 23 gadi, es dzīvoju Milānā, lai sāktu karjeru. Tikai sev par prieku 27 gadu vecumā es vienu mēnesi nodzīvoju Madridē. Tagad es varu samelot, sakot, ka runāju spāniski. Kad man bija 28 gadi, mīlestības un darba dēļ es dzīvoju Parīzē, Francijā. Tur es pazaudēju “mīlestību”, bet ieguvu divus “mūža draugus”! Tagad man ir 38 gadi, viens vīrs un divus gadus veci dvīņi. Varbūt laiks apstāties? NĒ! Mēs pārcēlāmies uz Īriju ar mūsu mazajiem bērneļiem, lai ģimenei būtu Eiropas piedzīvojums! Es strādāju tagad vienā Īrijas universitātē un esmu atvedusi sev līdzi visu ģimeni. ES MĪLU EIROPU.

Sheila Margaret Ward (Lielbritānija)

Pēc spāņu un portugāļu valodu studijām Līdsas universitātē es sešdesmitajos gados uzsāku karjeru, pasniedzot angļu valodu kā svešvalodu. Kad Lielbritānija pievienojās ES, es biju priecīga, jo vienmēr biju ticējusi šai idejai. Pēc mācīšanas Lielbritānijā, Spānijā un citās valstīs 1980. gadā es ierados Portugālē, lai strādātu Britu padomē. Pēc Portugāles pievienošanās ceļot bez muitas ierobežojumiem turp un atpakaļ kļuva daudz vieglāk. Kā angļu valodas pasniedzēja esmu mācījusi daudzus studentus, gatavojusi viņus Erasmus programmai, un mani iespaidoja piedāvātās iespējas. Pirms došanās pensijā 2010. gadā es ierados Portugāles pensiju iestādē un aizpildīju veidlapu, kurā bija jāmin visas ES valstis, kur esmu strādājusi. Tas bija viss. Kad pensionējos, es automātiski sāku saņemt pensijas no Portugāles, Lielbritānijas un Spānijas. Viss lieliski darbojās. Tagad esmu Portugālē publicējusi trīs bilingvālas bērnu grāmatas un veltu savu laiku bilingvālisma veicināšanai. Mums, eiropiešiem, ir daudz kopīga, un citu valodu apguvei ir jābūt prioritātei visās skolu sistēmās.

Filipa Rodrigues (Portugāle)

Es esmu Eiropas meita. Es ticu Eiropai bez robežām, kur katra kultūras atšķirība kļūst par tiltu starp cilvēkiem un kur šīs atšķirības mūs bagātina, kā ar' liek mums labāk izprast pasauli. Mans pirmais Eiropas ceļojums bija uz Spāniju, kas ir valsts blakus Portugālei. Es biju bērns un devos tur ar savu ģimeni. Pirmais ceļojums ar draugiem bija uz Lielbritāniju, es studēju augstskolā. Man bija apmācības Lielbritānijā un Grieķijā. Mana Erasmus+ stažēšanās notika Lielbritānijā. Esmu ceļojusi pa Itāliju, Skotiju, Šveici, Spāniju (atkal) un plānoju ceļot pa daudzām citām valstīm. Šogad esmu nolēmusi pārcelties uz Īriju. Es meklēju darbu EURES portālā, un, atradusi, ko vēlējos, es saņēmu EURES atbalstu visam pārcelšanās procesam uz Īriju. Es mīlu šo zemi, tās vēsturi, kultūru, cilvēkus, dabu. Es biju laimīga, ka augu vienotā Eiropā, kur man piedāvā iespējas katrreiz, kad es tās meklēju. Eiropā, kur man ir tiesības un es jūtos droša. Es esmu lepna būt par Eiropas meitu.

Chloé Jorigny-Casteuble (Francija)

Labākais videoiesniegums

Mani sauc Chloé, esmu 24 gadus veca un esmu nodzīvojusi vienu gadu Beļģijā. Pašlaik es strādāju federālajā valsts dienestā “Sociālais nodrošinājums” (FPS Social Security), un mans darbs ir saistīts ar Brexit. :) Man patīk ceļot, un man ir bijušas vairākas stažēšanās visā ES. Es esmu daudz ceļojusi sakarā ar manām studijām un darbu.

 

Saistītās saites:

Labākais videoiesniegums

 

Plašāka informācija:

Eiropas Darba dienas

Drop’pin@EURES

Atrodiet EURES padomdevēju

Dzīvošana un darbs EURES valstīs

EURES Darbavietu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURES Pasākumu kalendārs

Turpmākie pasākumi tiešsaistē

EURES sociālajā tīklā Facebook

EURES sociālajā tīklā Twitter

EURES sociālajā tīklā LinkedIn